Līdzšinējā lielā karstuma un sausuma dēļ lauksaimniekiem ir radušies ievērojami zaudējumi. Problēmas ir gan graudu audzētājiem, gan ganāmpulku īpašniekiem.
Līdzšinējā lielā karstuma un sausuma dēļ lauksaimniekiem ir radušies ievērojami zaudējumi. Problēmas ir gan graudu audzētājiem, gan ganāmpulku īpašniekiem.
Jau vairāk nekā mēnesi rajona zemnieku saimniecībās lopiem izēdina ziemai sarūpēto lopbarību. Tas nozīmē, ka tās var pietrūkt pavasarī, sarūk izslaukumi. Lauksaimniekiem jāsāk gatavoties ziemāju sējai, bet zeme ir tik sausa, ka to nav iespējams apstrādāt, tādēļ apdraudēta arī nākamā gada raža.
Rajona zemnieki, vērojot trešdienas lietu, cer, ka situācija lauksaimniecībā normalizēsies. Lai gan rajons iepriekš tika nosaukts starp kritiskākajiem, līdz šim tik krasu rīcību kā lopu izkaušanu cīņā pret sausuma radītajām sekām neviens nav sācis pielietot.
“Kārtīgs lietus pēdējo reizi lija pirms Jāņiem. Pļavas līdzinās tuksnesim, tajās nav atāla, iznīcis arī sētais zālājs. Lopu vienīgā barība kopš 3.jūlija ir siens un kombinētā spēkbarība. Sienu lopi ēd gan ganībās, gan novietnē. Izslaukums samazinājies par 25 procentiem. Pienu no 40 slaucamām govīm pārdodam akciju sabiedrībai “Rīgas piena kombināts”, bet kopš 16.jūlija tas ievērojami samazinājis atlīdzību par piegādāto produkciju. Saimniecībā par peļņu nerunājam vispār, jo vienīgā peļņa šobrīd ir valsts subsīdijas,” stāsta Beļavas pagasta zemnieku saimniecības “Bērziņi” saimniece Zenta Taurene, kura kopā ar māsas ģimeni aprūpē 40 slaucamās govis un 40 jaunlopus. Zemniece stāsta, ka pirmo reizi pēc palīdzības vērsušies pie tuvējiem kaimiņiem, kas ar lauksaimniecību nenodarbojas, tāpēc atvēlējuši savas pļavas siena ieguvei.
“Tādējādi mums bija iespējams papildus sienam nopļaut vēl 100 hektāru platību, lai gan tas, ņemot vērā šodienas degvielas cenas, ir neiedomājams tās patēriņš. Arī lopbarība šogad būs zelta vērtē, jo sienu jau šobrīd var iegādāties par lielu naudu, bet mūsu saimniecība to nevar atļauties, tāpēc nekas cits neatliek, kā cerēt uz valdības atbalstu zemniekiem,” piebilst Z.Taurene.
Līdzīga situācija ir arī šā paša pagasta zemnieku saimniecībā “Riekstusalas”, kur par 20 slaucamām govīm gādā Ligita Dortāne. Arī viņa lopiem izēdina sienu, joprojām turpinot papildināt lopbarības krājumus.
Vairākas zemnieku saimniecības apmeklējuši arī rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālisti. Biroja lopkopības speciāliste Lūcija Tilgase laikrakstam stāsta, ka zemnieki šobrīd skābbarību taupot ziemai, lai lopiem izslaukumi nesaruktu pavisam, un cerot, ka vasaras nogalē būs iespējams lopus ganīt atālā.
“Platības, kas vēl pļaujamas, ir, bet zāle tajās pārkoksnējusies un tai nav vērtības. Lopus vajadzētu piebarot ar proteīna barību, bet tā diemžēl ir dārga, savukārt zemnieki jau tagad cenšas taupīt katru latu, jo nonākuši neapskaužamā situācijā savu kredītsaistību dēļ. Ja citviet izkauj lopus, tad mūsu rajona lauksaimnieki jau pārliecinājušies, ka gaļas iepirkuma cena ir zema, tāpēc šādi rīkoties nav izdevīgi, jo šobrīd vienu mēnesi vecs bullītis maksā tikpat, cik gadu vecs jaunlops,” salīdzina L.Tilgase.
