“Dzirksteles” redakcijā vairāki iedzīvotāji sūdzējušies par Krustalīces ūdens līmeņa pazemināšanos sausuma dēļ un upes smakošanas pastiprināšanos, kā arī par latvāņiem, kas aug un plešas plašumā Gulbenes pašvaldības zemē pie Dzirnavu dīķa.
“Dzirksteles” redakcijā vairāki iedzīvotāji sūdzējušies par Krustalīces ūdens līmeņa pazemināšanos sausuma dēļ un upes smakošanas pastiprināšanos, kā arī par latvāņiem, kas aug un plešas plašumā Gulbenes pašvaldības zemē pie Dzirnavu dīķa.
“Vai pienāks tāda diena, kad Krustalīce vairs nesmirdēs?” jautā lasītāji. Tie, kas dzīvo pie upes un kuriem tur ir dārzi, arī zina stāstīt, ka šovasar te rdzēts sevišķi daudz čūsku. Tās ir melnas. Ļaudis domā, ka šīs čūskas ir nevienam nekaitīgās glodenes. Tomēr čūsku esot pārsteidzoši daudz – kā nevienu citu gadu.
“No krasta latvāņi ir pārsviedušies uz privātajiem dārziem Krustalīces pussalā. Es savā dārzā šovasar jau divas reizes latvāņus nopļāvu, bet tie atkal jau ir pastiepušies 15 centimetru augstumā,” sūrojas gulbeniete Dzidra Šneidere.
Ģimenes dārza īpašniece turpat ir arī Valda Priede, viņa stāsta: “Visa dīķa mala ir ar latvāņiem. Vēlētos, lai pašvaldība kaut daļu nopļautu. Latvāņi taču izaug pat četrus metrus augsti. Negribam to pieļaut, tāpēc mans vīrs Aldis nopļāva latvāņus arī uz pašvaldības zemes.”
Gulbenes pilsētas domes labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte laikrakstam saka, ka cilvēki varētu sakopt arī upes vai dīķa malu pie savas privātās teritorijas. Daudzi to arī dara, un tā rīkoties esot tikai normāli. “Mēs redzam, kas kopj un kas krastu pataisa par izgāztuvi,” saka viņa.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes nodaļas speciāliste Inese Sedleniece laikrakstam saka, ka latvāņu apkarošana ir ļoti svarīga, turklāt tas jādara lietpratējiem un līdz brīdim, kad šiem augiem ir ienākušās sēklas, jo tās savu dīgtspēju saglabā pat septiņus gadus. Savukārt, pļaujot latvāņus, cilvēks var gūt savainojumus no šo augu sulas.
Runājot par Kurstalīces smakošanu, I.Sedleniece saka, ka tās, visticamāk, ir senu piesārņojumu sekas. Neesot arī izslēgts, ka upes ūdeņus piesārņo vietējie iedzīvotāji, ieplūdinot tajos kanalizāciju. Taču upei sanāciju nav nozīmes veikt, kamēr nav sakārtota notekūdeņu civilizēta novadīšana no privātā sektora. Turklāt, sākot ar 2001.gadu, kad Gulbenē sāka darboties jaunās pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises, situācija ir krasi uzlabojusies.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs laikrakstam saka, ka pašvaldībai norit pilsētas ūdenssaimniecības sakārtošanas otrās kārtas projekts. Viņš uzsver, ka Krustalīces un Dzirnavu dīķa smakošana tagad galvenokārt ir privātmāju problēma, kamēr netiks sakārtota notekūdeņu novadīšana. “Mēs to zinām. Tas ir sarežģīts jautājums. Pašvaldība piesakās uz Eiropas Savienības fondiem, pretendējot uz līdzekļiem Dzirnavu dīķa sakārtošanai.
Te ir runa par miljoniem latu. Cilvēki saka – pirmās brīvvalsts laikā šajā dīķī varēja peldēties. Taču salīdzināsim toreizējo un tagadējo pilsētu. Ir uzceltas mājas visapkārt! Salīdzināt nevar. Mēs paši esam sabendējuši dabu, tāpēc kopīgiem spēkiem tā ir jāattīra,” saka N.Stepanovs.
