Piektdiena, 16. janvāris
Lidija, Lida
weather-icon
+-10° C, vējš 0.45 m/s, Z vēja virziens

“Ratiņš” divpadsmito reizi dejo “Eiropiādē”

Gulbenes vidējās paaudzes deju kopa “Ratiņš”, kuru vada Kārlis un Iva Venti, piecas dienas jūlijā Spānijā, Samorā, prezentēja savu valsti, tautu un savu pilsētu 43. starptautiskajā tautas mākslas festivālā “Eiropiāde”.

Gulbenes vidējās paaudzes deju kopa “Ratiņš”, kuru vada Kārlis un Iva Venti, piecas dienas jūlijā Spānijā, Samorā, prezentēja savu valsti, tautu un savu pilsētu 43. starptautiskajā tautas mākslas festivālā “Eiropiāde”. Kolektīvam šī bija jau 12. piedalīšanās reize populārajā starptautiskajā festivālā.
Iva stāsta, ka “Ratiņš” arī Spānijā nav bijis pirmo reizi. “Eiropiāde” šajā valstī jau divreiz piedzīvota. Gulbenieši ar prieku atkal brauca dejot uz šo valsti, kas ir vārda tiešā un pārnestā nozīmē karsta. Latviešu meitenes ir sajūsmā par spāņu vīriešu galantumu. Savukārt latviešu puišiem ir tīkams spāņu sieviešu emocionālais siltums, smaids, kas spēj atkausēt arī mērena temperamenta īpašniekus. “Patīkami, ka “Ratiņu” pārējie festivāla dalībnieki jau pazīst, sevišķi mūsu meitenes. Laikam nedrīkstam mainīt tērpus. Mums ir savs zīmols. Mūs zina, gaida, mīl,” saka Iva.
Arī kolektīva dalībnieks Edmunds Gobiņš ir sajūsmināts par Spāniju, kurā gribētos atgriezties vēl trešo reizi, lai izbaudītu vēl paša acīm neredzētās šīs zemes ekstras – vēršu cīņas, flamenko dejas un serenāžu dziedāšanu. Edmundam šī bija sestā “Eiropiāde” kopā ar “Ratiņu” un otrā festivāla reize tieši Spānijā.
Samora sagaida atplestām rokām
Samora ir sena pilsēta upes krastā. Bijis patīkami un nemaz nav licies apgrūtinoši izstaigāt šo pilsētu kājām krustām un šķērsām. “Mūs sagaidīja “Eiropiādes” Starptautiskās komitejas prezidents Bruno Pēters. Viņam pēc dažām dienām – 21.jūlijā – bija gaidāma dzimšanas diena, tāpēc apsveicām viņu,” stāsta Iva.
Iebraukšanas dienā Samorā bija “Eiropiādes” atklāšanas koncerts. Tas notika jaunuzceltā stadionā. “Tas bija skaists stadions ar milzīgām tribīnēm un lielu futbola laukumu. Festivālā Latvijas dejotāju uznāciens bija vienrezēji skaists!” lepojas Iva.
No Latvijas festivālā piedalījās seši deju kolektīvi – no Ērgļiem, no Rīgas – “Bitīte”, “Auda” un “Dejotprieks”, “Talsu kurši” un “Ratiņš” no Gulbenes. Festivāla atklāšanā Latvijas dejotāji uzstājās ar atsevišķu programmu. “Skatītāji bija sajūsmā, aplaudēja, izkliedza sajūsmas saucienus. Mēs dejojām “Dvieļu deju”, kas, vērojot no skatītāju tribīnēm, izskatījās ļoti labi. Vienkārši un skaisti,” stāsta Iva.
“Ratiņš” dejo ar latvisku pašapziņu
Nākamajā dienā Samorā “Ratiņš” dejoja uz ielas. Tas notika pusdienlaikā pie strūklakām. “Pēc uzstāšanās savstarpēji pārrunājām, kā ir gājis, un konstatējām, ka “Ratiņš” sen nav tik labi dejojis, kā šajā reizē. Tiešām – no sirds. Tas bija jūtams arī pēc publikas reakcijas. Muzikālo pavadījumu atskaņoja Ligita Plešanova ar akordeonu. Paldies viņai! Viņa tiešām darīja visu, ko varēja. Deju sarplaikos viņa organizēja dziedāšanu, kurā, kā par brīnumu, azartiski piedalījās viss deju kolektīvs. Pirmoreiz dzirdēju, ka viss “Ratiņš” dzied. Publikai ļoti patika,” saka Iva. “Ratiņš” dejoja “Nāc man līdzi uz Vidzemi!”, “Kāzu pulku”, “Ačkupu”, “Aiz kalniņa dūmi kūp”, kā arī deju “Es par tumsu nebēdāju”, kurai horeogrāfiju veidojis K.Vents. Kopā ar “Ratiņa” dejotājiem šos deju soļus Spānijā rādīja Andris Dobrovoļskis un Benita Miķelsone no deju kopas “Apinītis”, kas tradicionāli pievienojas Ventu laulātā pāra vadītajam kolektīvam vasaras “Eiropiādēs”. Edmunds izsaka nožēlu, ka Spānijā “Ratiņš” skatītājiem par prieku nenodejoja “Susekli”, šai dejai horeogrāfiju veidojis kolektīva vadītājs Kārlis. Tā esot sagadījies, jo saslimuši divi dalībnieki. “Ceru, ka nākamajā “Eiropiādē” šo deju parādīsim,” saka Edmunds. Viņš stāsta, ka nākuši klāt cilvēki no publikas un lūguši, vai var dabūt videokasetes ar “Ratiņa” deju priekšnesumu ierakstiem. Diemžēl šādu kasešu nebija, tāpēc turpmāk “Ratiņam” par to būtu jāpadomā.
Kopā ar “Ratiņu” Samorā savas pūra lādes atvēra Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” rokdarbnieces Aija Krišjāne un Anita Vaska. “Liels paldies viņām! Bija skaisti lina, māla izstrādājumi, grāmatzīmes, prievītes,” stāsta Iva.
Ieiet pasaku pilī – no kristāla
Brīvajā laikā “Ratiņš” izbraucis arī uz Madridi. Tur Latvijas vēstniecības Spānijā sekretāre Ilze Sīle, kas ir gulbeniete, novadniekus vedusi ekskursijā pa Spānijas galvaspilsētu. “Es biju pārsteigta, ka Madride ir tik skaista. Zaļa, sakopta pilsēta, kas peld ūdeņos, strūklakās. Skaistas ēkas. Bijām kristāla pilī. Saule atspīd tajā, un pils laistās visās varavīksnes krāsās. Iekšā ieejot, katram bija jāuzauj speciālas zeķes. Staigājām pa spoguļu grīdu. Likās, ka pils ir dziļa, galva reiba, likās, ka vari iekrist iekšā. Vienreizējs vizuāls efekts! Fonā skanēja relaksējoša mūzika. Madride ir pilsēta, kurā man gribētos atgriezties un pabūt tur ilgāku laiku,” stāsta Iva.
“Ratiņš” piedalījās “Eiropiādes” dalībnieku gājienā kā 78. no 165 kolektīviem. “Skatītāji mūs uzņēma ļoti labi, jo “Ratiņš” prot iet gājienā. Pat tad, ja dejotāji tikai iet, skatītāji mums aplaudē. Taču “Ratiņš” lielākoties iet dejojot. Tiešām dejotāji strādāja no sirds, pūlējās 36 grādu karstumā. Puišiem mugurā bija mēteļi… Godprātīgi strādāja! Ejot gar tribīnēm, mēs sevi izrādījām publikai, cik vien labi pratām. Pateicībā festivāla prezidents B.Pēters “Ratiņa” vadītājus – Kārli un mani – izsauca ārā no gājiena, lai sasveicinātos,” stāsta Iva. Pēc tam bija festivāla dalībnieku balle, kurā muzicēja katras valsts mūziķi, arī Latvijas pārstāvji.
Nākamais festivāls – Dānijā
Svētdienas rīts sākās ar dievkalpojumu, kura dalībnieks bija arī “Ratiņš”. Pēc tam sākās gatavošanās festivāla noslēguma koncertam. Tajā Latvijas dejotāji uzstājās kopā ar Igaunijas kolektīviem, kopīgi izpildot deju “Cūka driķos”.
“Viss stadions dejoja. Mūsu bija ļoti daudz. Igauņi dejoja pa savam, latvieši – pa savam. Gar stadiona malām plandēja Latvijas un Igaunijas valsts karogs. Tas bija kaut kas lielisks. Stadions pamodās,” komentē Iva. “Pirmo reizi mūžā jutu, ka gūstu tādu gandarījumu no dejošanas,” emocijās dalās Edmunds.
“Tas bija jauki, visiem patika. Pašās beigās dejotāji sapulcējās stadionā ar savu valstu karogiem. Tas bija jauks brīdis,” saka Iva. Viņa informē, ka nākamā “Eiropiāde” būs Dānijā. Šī valsts pārņēmusi festivāla rīkošanas karogu. 2007.gadā Eiropas tautas mākslas krāsas ņirbēs Horsensas pilsētā.
Mājupceļā no Spānijas “Ratiņa” dejotāji deviņas stundas pavadīja palmu paēnā – atpūtā pie Atlantijas okeāna Bilbao pilsētā. Pēc tam ceļš veda uz Itāliju, Austriju gar Grenobli uz Albervilu, cauri Alpu tunelim 13 kilometru garumā. Atkal vaigā tika skatīta skaistā Čehija. Kopumā mājupceļā līdz Gulbenei nobraukti vairāk nekā 10 000 kilometru.
“Bija grūti, karsti, tomēr gūts daudz pozitīvu emociju, daudz draugu. Ir sajūta, ka esam gaidīti šajā festivālā,” saka Iva.
Edmunds bilst, ka tagad atkal sāksies ikdiena – mēģinājumi un vēlreiz mēģinājumi. Reizēm pēc darba dienas esot grūti pašam sevi pierunāt doties uz mēģinājumiem, tomēr sirds velk dejot.
Šo savu ceļojumu un līdzdalību “Eiropiādē” Spānijā “Ratiņa” dalībnieki pilnībā apmaksāja paši.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.