Gulbenes rajonā ceļinieku tehnika katru rītu uz rajona ceļiem esot jau no pulksten septiņiem rītā. Ceļi tiekot kaisīti, grants seguma ceļi – rievoti ar greideru palīdzību.
Gulbenes rajonā ceļinieku tehnika katru rītu uz rajona ceļiem esot jau no pulksten septiņiem rītā. Ceļi tiekot kaisīti, grants seguma ceļi – rievoti ar greideru palīdzību.
Problēmas esot ar visiem grants seguma ceļiem, par kuriem šobrīd varot teikt Raiņa vārdiem “zili stikli, zaļi ledi”. Uz grants ceļiem arī tiek kaisīta smilts, taču, “kad no rīta līst, tad efekta tam nav”. Tāpat arī rievošanai vai ceļu skrāpēšanai.
“Jāņem vērā, ka mūsu tehnikai nav īpaša apriepojuma, kāds mēdz būt armijas automašīnām. Mums tehniskais nodrošinājums ir pat vājāks kā dažam labam meža vedējam. Mūsu “spicākais” importa greiders, kas ražots Somijā, brauc ar pusnodilušām vasaras riepām. Mums nav naudas, lai nopirktu riepas ar radzēm, jo somu tehnikai tās maksā “traku naudu”,” saka valsts akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” filiāles “Gulbenes 26.CP” informatīvā dienesta speciāliste Lita Kuharenko.
Iznākot tā, ka ceļus rievo greiders, kam pašam trūkst stabilitātes braucot. “Šoziem vairākas reizes mūsu greideri ir palikuši grāvjos. Cilvēki, kas strādā uz šīs tehnikas bieži vien atzīstas, ka mati ceļoties stāvus braucot un domājot par to, vai greiders nobrauks taisni vai arī ieslīdēs grāvī. Vienam mūsu darbiniekam, kas ceļu kaisīšanas automašīnas vadītājs, pat sastreikojās sirds. Vajadzēja ārstēties,” stāsta L.Kuharenko.
Viņa piebilst, ka, “paldies Dievam, šoziem ceļiniekiem nav bijis avāriju ar smagām sekām”. Taču avārijas situācijas tiekot piedzīvotas diendienā. 13.februārī greiders gandrīz vai sabrauca kopā ar kokvedēju.
“Mēs gribētu mīļi lūgt ceļu lietotājus, lai ciena tos, kas strādā uz ceļiem,” piebilst L.Kuharenko.
