Ne visi gulbenieši, kam patīk makšķerēt, pēc lielāka vai mazāka loma mēro ceļu uz attālāku upi vai ezeru. Daudzi iecienījuši pacietīgu sēdēšanu Emzes dīķu krastā ar makšķerkātu rokās.
Ne visi gulbenieši, kam patīk makšķerēt, pēc lielāka vai mazāka loma mēro ceļu uz attālāku upi vai ezeru.
Daudzi iecienījuši pacietīgu sēdēšanu Emzes dīķu krastā ar makšķerkātu rokās. Dienās, kas piemērotas copei, loms mērāms vairākās pannās vai prāva katla lielumā, kas pildīts ar zivju zupu.
Cītīgi makšķerkātu cilātāji ir arī gulbenieši Gints Znots un Edgars Galiņš, kas pie Emzes parka dīķiem jau nolūkojuši vietu, kur, viņuprāt, zivis ķeras vislabāk. Zēni stāsta, ka gandrīz katru reizi izdoties kaut ko izmakšķerēt.
“Makšķerēšana dažkārt kļūst par mūsu biznesu, jo tie, kas ezeros velk līdakas, no mums labprāt atpērk mazās zivtiņas ēsmai,” stāsta Gints. Edgars piebilst, ja gadoties no dīķa izmānīt lielāku lomu, to mājās liekot uz pannas, jo vislabāk garšojot ceptas zivis. Puikas stāsta, ka lielākā bijusi apmēram sprīdi gara rauda, kas uzķērusies uz āķa, kas paslēpts mīklas bumbiņā.
“Visādu ēsmu esam izmēģinājuši, bet Emzes dīķa zivīm vislabāk garšo mīkla,” pieredzē dalās mazie makšķernieki. Uz dīķi viņi nākot tad, kad izgulēts miegs, jo priekšpusdienā ķeroties labāk.
