Šķiet, nav vairs dienas, kad plašsaziņas līdzekļi neziņotu par to, ka gaidāms cenu palielinājums kādai precei vai pakalpojumam.
Šķiet, nav vairs dienas, kad plašsaziņas līdzekļi neziņotu par to, ka gaidāms cenu palielinājums kādai precei vai pakalpojumam. Iemesls? Iemesli visdažādākie, kas bieži vien pārklājas, tomēr tā vien šķiet, ka dažiem objektīvajiem iemesliem ir piepulcējušies daudzi neobjektīvi iemesli, izraisot ķēdes reakciju. Bet cietējs, kā vienmēr, ir vienkāršais iedzīvotājs.
Protams, ekonomiskā situācija nemitīgi mainās un ir saprotams atsevišķu preču, pakalpojumu sadārdzinājums, tomēr tas, kas notiek pašlaik, šķiet lielā mērā mākslīgi radīts. Vienalga, kaut vai kādam uzņēmumam pērnā gada apgrozījums ir bijis miljoniem latu, tiek paziņots, ka gaidāms preces vai pakalpojuma sadārdzinājums, jo – “ir vairāki objektīvi iemesli tam”! Manuprāt, tādējādi bieži vien bezkaunīgi tiek izmantota situācija, lai saviem jau tā daudzajiem miljoniem piepulcētu vēl kādu. Ne jau velti ir teiciens: jo vairāk naudas, jo vairāk vajag…
Speciālisti ir satraukušies, jo jūlijā cenu palielinājums it nemaz nav mitējies, kā sākotnēji cerēts. Jūlijā gada inflācija Latvijā sasniegusi
6,9 procentus, tajā skaitā precēm gada laikā cenas jau palielinājušās par 7,1 procentu, bet pakalpojumiem – par 6,6 procentiem, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Šāgada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, vidējo inflācijas līmeni visvairāk esot ietekmējis cenu kāpums ēdināšanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, dārzeņiem, degvielai, gāzei, augļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, bet nedaudz samazinājušās telekomunikāciju pakalpojumu cenas.
Oktobrī ir gaidāma komunālo pakalpojumu sadārdzināšanās, tuvākajos trīs mēnešos – maizes cenu palielināšanās, ar septembri – arī olu cena palielināsies un tā tālāk. Strādājošie, kas vēl ir palikuši Latvijā, savelk ciešāk jostas un pamazām sāk izvēlēties arvien lētākus produktus vai arī sāk apsvērt domu par valsts pamešanu, bet ko dara pensionāri – to vispār grūti iedomāties. Ja cilvēks mēnesī saņem, piemēram, 60 latu pensiju, viņam ir jāpaēd, jānopērk medikamenti un jāveic ikmēneša komunālie maksājumi, tad – kas tad atliek?
Tādēļ domāju, ka, ņemot vērā šos apsvērumus un redzot pārējās nekārtības, kas notiek Latvijā, daudzi iedzīvotāji apsver domu, vai vispār doties uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, jo – tik maz kas mainās… Un pašlaik ir grūti paredzēt, vai šajā cīņā tomēr uzvarēs pilsoniskā apziņa vai reālā situācija. Arī es sev arvien biežāk uzdodu jautājumu: ko es gaidu no 9.Saeimas vēlēšanām? Atbilžu ir daudz, tomēr jau tagad paredzams, ka tik daudz kas no cerētā nepiepildīsies. To ir pierādījuši tik daudzi sasaukumi – diemžēl gan valstī, gan vietējā pašvaldībā. Un vienkāršais cilvēks tam visam pretī ir diezgan bezspēcīgs…
