Dzirkstele.lv
Izrāde, kurā arī paši skatītāji kļūst par izrādes dalībniekiem un uzzina par notikumiem, kuri reāli risinājušies pilī, – tāds piedzīvojums gaida tos, kas apmeklēs “Maskarādi pilī”. Tā ir luga, kas radīta īpaši Stāmerienas pilij un pirmizrādi piedzīvoja ceturtajā adventē, taisnību sakot, pat divas pirmizrādes vienā dienā. Ar to man raksts būtu jābeidz, jo izrādes veidotāji – Stāmerienas pils teātra ansamblis – grib saglabāt noslēpumu. Un tas arī saprotami, citādi zudīs viss pārsteigums skatītājiem. Taču dažus vārdus man atļauts pateikt.
Kā jau zināms, dramaturgs Lauris Gundars radījis šo lugu speciāli Stāmerienas pilij par tās īpašnieka barona Borisa fon Volfa un viņa sievas, itāliešu izcelsmes operdziedātājas, Alises Lauras Barbi dzīvi aptuveni 1909.gadā, kad pēc 1905.gada dedzināšanas pils ir no jauna atdzimusi tāda, kāda tā izskatās šodien.
Pils teātra režisore un pils saimniece Edīte Siļķēna uzsver, ka ideja par izrādi brieda vairākus gadus, kamēr viņa rakstīja projektu, lai iegūtu finansējumu, meklēja lugas autoru. Edīti virzīja vēlme, kā saistošāk pastāstīt par personāžiem, kas pilī reāli ir dzīvojuši. “Iepazīsti citādāk – tas bija pieturas punkts,” uzsver viņa, turklāt svarīgi bijis izcelt saulītē tieši Borisu fon Volfu (attēlo Edijs Frīdenbergs), kas pili gandrīz no jauna uzcēlis savai mīļotajai sievai Alisei Barbi (Anita Birzniece), un pastāstīt, kādi tad viņi bijuši cilvēki.
Ieprecoties fon Volfu dzimtā, Alise Barbi ziedo operdziedātājas karjeru savai ģimenei un savai mājai – Stāmerienas pilij. “Viņa bijusi aktīva apkārtējās dzīves pētniece, nemiera gars, arī runājusi latviski. Tostarp viņa ļoti mīlējusi masku balles – kādā šādā vakarā arī norisinās uzvedums,” tā izrādi piesaka pats dramaturgs L.Gundars, kurš arī bija ieradies uz pirmizrādi kopā ar savu dzīvesbiedri aktrisi Annu Putniņu.
Pēc izrādes L.Gundars “Dzirkstelei” atzīst, ka izrāde viņam patikusi. “Tā es apmēram biju to iedomājies! Ja skatītāji nebūs kautrīgi, tad balle būs vēl jautrāka,” dramaturgs saglabā intrigu. L.Gundars uzsver, ka luga tapusi, tikai pateicoties E.Siļķēnai. “Man patīk, kā Edīte ir apdzīvojusi pili, pārdomājusi ikkatru sīkumu, un man nebija grūti iedomāties, kāds saturs lugā varētu būt,” saka dramaturgs un piebilst, ka vēl vienkārši vajadzēja papētīt arhīvus, jo lugā izmantoti reāli vēsturiski fakti. Viņš piekrīt, ka režisores ideja izcelt Borisa un Alises Barbi tēlus ir apsveicama, jo cilvēki par to visai daudz nezina. Vairāk pazīstams romāns “Gepards” un viss, kas ar to saistās – Borisa fon Volfa un Alises Barbi meitas Aleksandras un itāļu rakstnieka Džuzepes Tomazi di Lampedūzas dzīves un mīlas stāsts. Taču varu vēl pateikt priekšā, ka Aleksandrai, ko attēlo Bernadeta Balode vai Tīna Žmuida, arī ir liela loma izrādē.
L.Gundars uzteic vietējo aktieru – stāmereniešu un gulbeniešu – sniegumu, vistuvākais viņam Alises Barbi tēls Anitas Birznieces izpildījumā, un dramaturgu iepriecina arī tas, ka cilvēkiem ir liela interese par izrādi, jo biļetes uz pirmajām izrādēm izpārdotas visai ātri. Tieši tādēļ izsludinātas papildu izrādes 8., 10., 17., 24., 31.janvārī. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.
Vēl jāpiebilst, ka scenogrāfiju un tērpus “Maskarādei pilī” veidoja Gulbenes mākslas skolas meistares – Sandra Dikmane un Rudīte Liepiņa, bet muzikālo noskaņu sarūpējis novadnieks komponists Valdis Zilveris.
– Ginta Alberte
