Laiki, kad makšķerēšanai pietika ar veikalā nopirktu vienu āķi, lazdas kātu un auklu no vecmāmiņas pūra lādes, ir pagājuši.
Laiki, kad makšķerēšanai pietika ar veikalā nopirktu vienu āķi, lazdas kātu un auklu no vecmāmiņas pūra lādes, ir pagājuši. Ražotāji liek lietā savu fantāziju un izdomā arvien jaunas ierīces, kas palīdz makšķerniekiem.
Kādreiz šādu ierīču nebija, taču lomi bija daudz lielāki. Ir skaidrs, ka zivju diemžēl paliek arvien mazāk, tādēļ makšķernieki ir gatavi pielikt arvien lielākas pūles un izdot arvien lielāku naudu, lai varētu noķert zivis.
Par makšķernieka palīgu mūsdienās ir kļuvusi eholote. Tā ir hidroakustiska navigācijas ierīce, kas automātiski mērī ūdenstilpes dziļumu: tās darbības pamatā ir vertikāli lejup starota signāla (skaņas vai ultraskaņas) atstarošanās. Tā uzrāda gan dziļumu, gan reljefu, gan ūdens temperatūru, gan arī to, ka apakšā peld gan lielākas, gan mazākas zivis.
Vai šī ierīce ir makšķernieku veiksmes atslēga? Makšķernieks Gatis Bogdanovs atzīst, ka tā vis nav, lielas nozīmes tai nav.
“Man tā nedod nekādu garantiju un nepalīdz noķert zivi. Braucot laivā, es, protams, varu atrast zivis, taču diemžēl neredzu, kas tās ir par zivīm. Eholote man vienīgi rada apziņu, ka pacenšoties es zivis varu noķert, jo viņas apakšā tiešām ir. Šī ierīce palīdz atbilstoša voblera izvēlē, jo rāda dziļumu,” stāsta G.Bogdanovs.
Viņš gan piebilst – nopērkot šo ierīci, makšķernieki nopērk ilūziju, ka var noķert vairāk zivju. Katram makšķerniekam ir pašam jāizlemj, vai eholote ir vajadzīga.
