Laikraksta “Dzirkstele” redakcijā par Gulbenes rajona zemes ceļu ārkārtēji slikto kvalitāti ir sūdzējušies vairāki autovadītāji.
Laikraksta “Dzirkstele” redakcijā par Gulbenes rajona zemes ceļu ārkārtēji slikto kvalitāti ir sūdzējušies vairāki autovadītāji.
Arī rajona padomē, ārkārtas situāciju komisijas sēdē, pirmdien runāja par šo tēmu. Komisijas priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs izteica domu, ka pavasarīgo laika apstākļu dēļ rajonā atsevišķu ceļu posmus vajadzētu slēgt smagajam autotransportam, izvietojot aizlieguma zīmes.
Savukārt Latvijas autoceļu uzturētāja valsts akciju sabiedrības filiāles “Vidzemes ceļi” Gulbenes ceļu rajona energoinženieris Aivars Melecis skaidroja, ka februāra beigās sinoptiķi sola salu, turklāt pagaidām lauku ceļu stāvoklis nemaz tik dramatisks neesot. Vairāk uztraucot asfaltseguma ceļi, kas kļūst bedraini.
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters pašlaik atrodas atvaļinājumā. Viņa vietnieks Jānis Meņģo laikrakstu informē, ka otrdien ir izbraucis pārbaudīt grants seguma ceļus un secinājis, ka situācija nav patīkama.
“Ir tāds laiks. Lietus līst. Zeme nesasalst. Maznozīmīgākie autoceļi ir sliktākā stāvoklī nekā citkārt šajā gadalaikā. Taču pagaidām “Latvijas valsts ceļiem” šoferi nav sūdzējušies. Vienojāmies ar autoceļu uzturētāju, ka tagad nebūtu sevišķas nozīmes likt aizlieguma zīmes smagajam autotransportam. Varbūt tūlīt sāksies ziema, pēc tam būs šķīdoņi. Tas nozīmē, ka zīmes jāliek, pēc tam jāņem nost un atkal jāliek,” saka J.Meņģo.
Viņš arī uzsver, ka nav pamatotas bažas par to, ka zemes ceļu stāvokli pasliktina intensīvā baļķu vešana no mežiem, kas parasti notiek ziemas mēnešos. “Esmu ievērojis, ka šajā laikā, kad zeme nav sasalusi, koksnes izvešana no mežiem samazinās. To jūtu, jo uz mūsu kantori retāk nāk pēc saskaņojumiem,” saka J.Meņģo.
Viņš klāsta, ka sausākās dienās, kad nav nokrišņu, zemes ceļi tiek planēti ar autogreideru, pielīdzinot bedres. Ja ceļa segums ir kā putra, tad planēšanai nav nozīmes, jo tad iznākot tikai dubļu stumdīšana no vienas puses uz otru. Tomēr arī planēšana ir mazefektīva, ja zemes ceļu segums ilgstoši nav atjaunots. Tad zemes seguma kārta ir tik plāna, ka, to izlīdzinot, rezultāts ir maz jūtams.
Pagaidām vēl esot jātaupa nauda, kas paredzēta ceļu attīrīšanai no sniega, jo, iespējams, ziemu vēl jutīsim. Pretējā gadījumā šos līdzekļus varēs izmantot grants seguma ceļu stāvokļa uzlabošanai, bedrīšu remontam.
Pērn Gulbenes rajonā ceļu uzturēšanai valsts kopumā ir tērējusi 290 000 latu. Ceļu attīrīšanai no sniega vien ir tērēti 79 800 lati, ceļu kaisīšanai – 193 800 lati. Ceļi planēti un greiderēti 121 800 latu vērtībā.
Šogad naudas apguve plānota tādā pašā daudzumā, jo līdz oktobrim spēkā ir “Latvijas valsts ceļu” līgums ar Satiksmes ministriju. Pēc tam plānots parakstīt jaunu līgumu, kur, visticamāk, būs citādas naudas summas.
