Vairākās Eiropas valstīs sākusies mājdzīvnieku inficēšanās ar bīstamām dzīvnieku slimībām, tāpēc Latvijas Veterinārais dienests izstrādājis noteikumus, kas liek veikt virkni pasākumu, lai pasargātu dzīvniekus no iespējamām infekcijām.
Vairākās Eiropas valstīs sākusies mājdzīvnieku inficēšanās ar bīstamām dzīvnieku slimībām, tāpēc Latvijas Veterinārais dienests izstrādājis noteikumus, kas liek veikt virkni pasākumu, lai pasargātu dzīvniekus no iespējamām infekcijām.
“Arī Gulbenes rajona Veterinārā pārvalde izdevusi rīkojumu, kādā kārtībā drīkst ievest dzīvniekus no cita rajona, novada un ārvalstīm,” saka Gulbenes rajona Veterinārās pārvaldes priekšniece Dzidra Gala.
Sakarā ar mutes un nagu sērgas straujo izplatību Lielbritānijā un citās valstīs Latvijā ir aizliegts ievest un vest tranzītā aitas, kazas, cūkas, liellopus un citus pārnadžus, šo dzīvnieku kautproduktus, tos saturošu produkciju, kā arī pienu un piena produktus, šinīs valstīs iegūtus vai uzglabātus graudus un dzīvnieku barību.
Ja mājdzīvnieki tomēr ievesti, tie Veterinārajā pārvaldē jāreģistrē 24 stundu laikā un jātur karantīnā 30 dienas vēl pirms atvešanas saimnieka sētā sagatavotās izolētās mītnēs. Par ievestajiem dzīvniekiem obligāti jāinformē Veterinārā pārvalde, kā arī vietējam veterinārajam darbiniekam dzīvnieks jāizmeklē.
Cūku ievešanai Latvijā ir izstrādāts speciāls veselības sertifikāts. Pārvadājot mājdzīvniekus Latvijas teritorijā, tiem jābūt veterinārajai apliecībai, kurā uzrādīti veiktie sanitārie izmeklējumi.
“Noteikumi jāievēro arī personām, kas ierodas Latvijā no valstīm, kurās konstatētas bīstamās mājdzīvnieku slimības. Šie cilvēki nākamās 14 dienas pēc ierašanās nedrīkst apmeklēt dzīvnieku novietnes Latvijā, nacionālos parkus, arī cirku un zoodārzu,” stāsta Dz.Gala.
Dz.Gala min virkni noteikumu, kas jāievēro dzīvnieku un to novietņu īpašniekiem vai to pilnvarotajām personām, lai nepieļautu slimību iekļūšanu dzīvnieku novietnēs.
“Nepieļaut nepiederošām personām apmeklēt dzīvnieku novietnes. Tiem, kas strādā šinīs novietnēs, jābūt speciālajam darba apģērbam, kā arī vienreizējās lietošanas speciālajam apģērbam personām, kas ierodas dzīvnieku novietnē. Tie ir veterinārārsti, mākslīgās apsēklošanas tehniķi un citas personas. Ja radušās aizdomas par kādu dzīvnieku infekcijas slimību, tad nekavējoties jāziņo apkalpojošajam veterinārārstam vai Veterinārajai pārvaldei. Ja dzīvniekiem izbaro pārtikas atkritumus, tie pirms tam jāvāra,” skaidro Dz.Gala.
Mājdzīvnieku īpašniekiem lielāka vērība veltāma arī dzīvnieku reģistram, īpaši tad, ja mājlopu paredzēts pārdot vai nokaut, jo ir gadījumi, ka to aizmirst izslēgt no reģistra. Ja dzīvnieks ir nokauts, tad tā pase ir jānosūta Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centram vai jāatdod pagasta lopkopības pārraugam.
“Ja ir pieļautas neprecizitātes vai arī dzīvnieks ir nokauts, bet nav izslēgts no reģistra, ir jāraksta pārkāpumu reģistrācijas akts, kur min termiņu, līdz kuram jānovērš pieļautās kļūdas. Ja tas netiek izdarīts, nosaka sodu,” stāsta Dz.Gala.
