Latvijā situāciju autortiesību jomā vērtē kā kritisku ar tendenci aizvien pasliktināties.
Latvijā situāciju autortiesību jomā vērtē kā kritisku ar tendenci aizvien pasliktināties. To atzinusi arī Eiropas Komisija. Kopā ar Ukrainu, Krieviju, Lietuvu, Rumāniju un Bulgāriju Latvija nosaukta kā valsts, kurā pirātisms sasniedzis 75 procentus (aptuveni desmit reizes augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā).
“Ilgstoši strādāju videonomā, tāpēc nekļūdīgi atšķiru, kuras ir firmas kasetes,” saka videonomas “Hugo” vadītājs Jānis Matisons. Viņš sadarbojas ar licencētām firmām un neuzticas kasešu tirgoņiem, kas licenci nevar uzrādīt.
Pirātisms šodien skāris ne tikai audio un videokasetes, bet arī datorprogrammu kompaktdiskus. Tomēr nomas punktu vadītājos neizpratni rada fakts, ka Iekšlietu ministrijas struktūras šogad izņēmušas gandrīz trīs reizes mazāk pirātisko preču nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Ministrijas atbildīgā speciāliste Ieva Platpere atzīst, ka aktīvāk koordinējams muitas iestāžu darbs, kas saistīts ar intelektuālā īpašuma aizsardzību.
“Pagājušajā gadā Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļa konfiscēja tikai 2300 audiokompaktdisku un 3400 audiokasešu. Šis skaitlis ir mazs tāpēc, ka Latvijā viltotos kompaktdiskus galvenokārt ieved no ārzemēm,” stāsta I.Platpere.
Arī daudzi gulbenieši īpaši pērnajā vasarā centušies atbrīvoties no uzmācīgajiem audiokasešu un kompaktdisku tirgotājiem. Viens otrs par lētāku cenu arī iegādājies piedāvāto preci, kas nekādā gadījumā nav uzskatāma par licencētas ierakstu firmas produkciju.
Lai uzlabotu situāciju, Iekšlietu ministrija ierosinājusi izveidot Pirātisma apkarošanas biroju, kura darbinieki cīnītos pret audiovizuālo darbu, mūzikas ierakstu, datorprogrammu un preču zīmju pirātismu, jo tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem bieži vien neesot pietiekamas zināšanas šinī jomā, bet valsts iestādēm neesot iespēju un pieredzes tādu autortiesību pārkāpumu administrēšanā kā autortiesību pārkāpumi internetā.
Par autortiesību atlīdzību iestājas arī dažādas mūziķu grupas, kas aizvien izteiktāk spēlē pašu kompozīcijas, jo pretējā gadījumā jāmaksā autoratlīdzība tiem kompozīciju autoriem, kuru melodijas atskaņo. Reizi ceturksnī ziņas Autortiesību aizsardzības aģentūrai iesniedz arī kultūras namu vadītāji, bet gada nogalē šī atskaite ir vēl detalizētāka.
“Tad grupām, ja tās nav reģistrējušās Autortiesību aizsardzības aģentūrā Rīgā, ir jāiesniedz savs repertuārs, ko tās spēlē atpūtas vakaros,” saka Gulbenes rajona Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Kostigova.
