Šogad lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums plānots Mārupes un Ropažu novadā, liecina Finanšu ministrijas (FM) publicētais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins.
Aprēķins veidots ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozi 1,758 miljardu eiro apmērā un speciālo dotāciju 45,213 miljonu eiro apmērā.
Mārupes novadā plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 9,811 miljoniem eiro jeb 25,1 % salīdzinājumā ar 2022.gadu. Izlīdzinātie ieņēmumi sasniegs 48,862 miljonus eiro. Mārupes novads pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fondā iemaksās 12,355 miljonus eiro.
Ropažu novada izlīdzinātie ieņēmumi šogad salīdzinājumā ar 2022.gadu augs par 21,2 % jeb 6,984 miljoniem eiro un būs 39,91 miljons eiro. PFI fondā Ropažu novads šogad iemaksās 7,262 miljonus eiro.
Kopumā PFI aprēķins liecina, ka iemaksas PFI fondā veiks astoņas pašvaldības, bet pārējās būs dotācijas saņēmējas. Kopumā pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi šogad augs par 14,6 % jeb 256,895 miljoniem eiro.
Lielākās iemaksas PFI fondā veiks Rīga – 124,813 miljonus eiro. Rīgas izlīdzinātie ieņēmumi salīdzinājumā ar 2022.gadu augs par 15,6 % jeb 95,335 miljoniem eiro, sasniedzot 707,255 miljonus eiro.
No valstspilsētām iemaksas PFI fondā veiks arī Jūrmala – 8,943 miljonus eiro. Jūrmalas izlīdzinātie ieņēmumi šogad būs 60,206 miljoni eiro, kas ir par 7,565 miljoniem eiro jeb 14,4 % vairāk nekā 2022.gadā.
Tāpat iemaksas PFI fondā veiks Ādažu novads 4,393 miljonu eiro apmērā, novada izlīdzinātajiem ieņēmumiem augot par 19,2 % jeb 4,291 miljonu eiro un sasniedzot 26,616 miljonus eiro. Savukārt 4,841 miljona eiro iemaksu PFI fondā veiks Ķekavas novads, bet novada izlīdzinātie ieņēmumi augs par 19,4 % jeb 5,941 miljonu eiro, sasniedzot 36,637 miljonus eiro.
Olaines novads PFI fondā šogad iemaksās 170 250 eiro, novada izlīdzinātajiem ieņēmumiem augot par 17,7 % jeb 3,183 miljoniem eiro un sasniedzot 21,132 miljonus eiro.
Saulkrastu novads PFI fondā šogad iemaksās 843 948 eiro, bet novada izlīdzinātie ieņēmumi augs par 6,5 % jeb 528 380 eiro.
Savukārt pārējie novadi un pilsētas būs dotācijas saņēmēji no PFI fonda.
No valstspilsētām lielāko dotāciju 26,019 miljonu eiro apmērā saņems Daugavpils, kuras izlīdzinātie ieņēmumi augs par 7,989 miljoniem eiro jeb 12% salīdzinājumā ar 2022.gadu, un sasniegs 74,339 miljonus eiro.
Liepāja saņems 15,847 miljonu eiro dotāciju, un pilsētas izlīdzinātie ieņēmumi augs par 7,478 miljoniem eiro jeb 12,5 %, sasniedzot 67,306 miljonus eiro. Rēzeknei paredzēta 8,084 miljonu eiro dotācija, un pilsētas izlīdzinātie ieņēmumi augs par 11,6% jeb 2,612 miljoniem eiro, sasniedzot 25,08 miljonus eiro.
Savukārt Jelgavai paredzēta 6,626 miljonu eiro dotācija, un Jelgavas izlīdzinātie ieņēmumi augs par 13,9 % jeb 7,057 miljoniem eiro, sasniedzot 57,897 miljonus eiro. Ventspilij plānota 3,542 miljonu eiro dotācija, un Ventspils izlīdzinātie ieņēmumi augs par 10,5 % jeb 3,235 miljoniem eiro, sasniedzot 34,004 miljonus eiro.
Lielākās dotācijas no PFI fonda – virs 10 miljoniem eiro – šogad paredzētas Jēkabpils novadam un Rēzeknes novadam. Jēkabpils novadam paredzēta 10,777 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13,7 % jeb 4,643 miljoniem eiro, sasniedzot 38,63 miljonus eiro. Savukārt Rēzeknes novadam paredzēta 11,387 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 11,5 % jeb 2,658 miljoniem eiro, sasniedzot 25,739 miljonus eiro.
Aizkraukles novadam paredzēta 6,34 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13 %, Alūksnes novadam – 4,721 miljona eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 11,7 %, Augšdaugavas novadam – 9,554 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 11 %.
Balvu novadam paredzēta 6,821 miljona eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 10,9 %, Bauskas novadam – 8,194 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13,4 %, bet Cēsu novadam – 7,96 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 14,2 %.
Dienvidkurzemes novadam paredzēta 8,876 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13,2 %, Dobeles novadam – 4,108 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 11,5 %, Gulbenes novadam – 5,055 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 11,9 %, bet Jelgavas novadam – 3,822 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13,9 %.
Krāslavas novadam paredzēta 8,982 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 10,4 %, Kuldīgas novadam – 8,288 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 11,4 %, Limbažu novadam – 6,305 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13,3 %, Līvānu novadam – 3,288 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 14,4 %, bet Ludzas novadam – 7,875 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 11,3 %.
Madonas novadam paredzēta 8,053 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 12,9 %, Ogres novadam – 4,159 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 14,5 %, bet Preiļu novadam – 5,516 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 12,3 %.
Salaspils novadam paredzēta 195 879 dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 16,6 %, Saldus novadam paredzēta 6,306 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13,3 %, Siguldas novadam – 29 838 eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 17,2 %, Smiltenes novadam – 4,503 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 14,1 %, Talsu novadam – 9,881 miljona eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 12,9 %, bet Tukuma novadam – 8,971 miljona eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13,5 %.
Savukārt Valkas novadam paredzēta 2,602 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 6,9 %, Valmieras novadam – 7,832 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13,4 %, Varakļānu novadam – 955 084 eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13,3 %, bet Ventspils novadam – 3,236 miljonu eiro dotācija un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums par 13,4 %.
Jau ziņots, ka visām pašvaldībām 2023.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 15,2% apmērā, salīdzinot ar 2022.gadam plānoto.
Šogad pašvaldību finanšu izlīdzināšana ir aprēķināta pēc spēkā esošā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma. Savukārt deklarācijā par Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir paredzēts sagatavot izmaiņas esošajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā.
Valdība apņēmusies veicināt pašvaldību atbildību un ieinteresētību savas teritorijas attīstībā, tai skaitā uzņēmējdarbības un nodarbinātības attīstības jomā. Paredzēts fiskāli atbildīgi nodrošināt stabilu reģionāli līdzsvarotu finanšu resursu pieejamību pašvaldībām, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem. Tāpat plānots sagatavot izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā.
FM sagatavos priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā un sāks diskusijas ar ieinteresētajiem sadarbības partneriem.
Pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins ir apstiprināts ar finanšu ministra rīkojumu “Par valsts pagaidu budžetu 2023.gadam”.
LETA