Austrumvidzemē zemnieki apšauba izdevīgumu, samazinot lauksaimniecības un pārtikas produkcijai pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz deviņiem procentiem.
Austrumvidzemē zemnieki apšauba izdevīgumu, samazinot lauksaimniecības un pārtikas produkcijai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz deviņiem procentiem. Tautsaimniecības padome atkārtoti ierosinājusi izskatīt šāda samazinājuma iespēju. Ja valdība arī atbalstīs ideju, tad tās realizācija notiks no 2003.gada līdz laikam, kad Latviju uzņems Eiropas Savienībā.
“Grūti spriest, vai zemnieki būs ieguvēji. Lai to saprastu, jāpārzina situācija kopumā. Ja PVN likme būs diferencēta, zemnieks var kļūt zaudētājs. Līdz šim tiem zemniekiem, kas ne tikai daudz ražo, bet arī daudz ko pērk, bija izdevīgi būt par 18 procentu PVN maksātājiem,” saka Gulbenes rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne.
“Ja zemnieks par savu preci saņems tikai deviņu procentu PVN, bet, pērkot degvielu, samaksās 18 procentus PVN, tad tas nebūs izdevīgi. Ja valsts piemaksās to starpību, tad viss kārtībā. Bet tas viss kaut ko izsaka tikai tiem zemniekiem, kas paši ir 18 procentu PVN maksātāji,” domā Madonas rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja konsultante Daira Drozdova.
Viņa pauž pārliecību, ka faktiski diferencētais PVN izdomāts tikai tam, “lai viena daļa nopelnītu”. Un, visticamāk, tas nebūšot zemnieciņš.
Šobrīd ne visi zemnieki ir PVN likmes 18 procentu maksātāji, turklāt tā ir zemnieku lielākā daļa. Pārdodot savu saražoto lauksaimniecības produkciju, piemēram, graudus, PVN maksātāji saņem ieņēmumus un vēl arī atpakaļ 18 procentus PVN no valsts. PVN nemaksātājs zemnieks, pārdodot graudus, saņem ieņēmumus un 12 procentu PVN kompensāciju. Pie tam zemnieki ne jau visur varot saņemt atpakaļ PVN kompensāciju. To varot saņemt tikai dažos pārstrādes uzņēmumos.
V.Gargurne nav pārliecināta, ka arī Eiropas Savienības (ES) SAPARD programma (nauda lauku attīstībai sešus gadus, pirms valsts iestāšanās ES) palīdzēs paplašināt zemniekošanu . Novērots, ka, saņemot arī Latvijas subsīdijas, zemniekiem ir “jāved grāmatvedība”. Bet, cerot uz SAPARD naudu, vēl jo vairāk ir jāpārzina grāmatvedība un jāapliecina zemnieku saimniecības dzīvotspēja.
“Šodien ne tikai zemnieks, bet neviens pieaudzis cilvēks vairs nevar dzīvot bez grāmatvedības zināšanām. To vajadzētu ieviest kā obligāto mācību priekšmetu skolā. Lauksaimniecības konsultāciju birojos sniedzam zemniekiem bezmaksas konsultācijas. Tās rīko arī Valsts ieņēmumu dienests,” uzsver D.Drozdova. Pašlaik daudz zemnieku nākot konsultēties, jo vēlas pieteikties subsīdijas saņemšanai. Šis process turpināšoties līdz 1.aprīlim.
V.Gargurne saka, ka zemnieki ir “kritiskā situācijā”, lielu zemnieku saimniecību praktiski nav. Šobrīd gan nemaz neesot zināms, cik īsti ir zemnieku saimniecību. Esot dati no zemniecības “sākuma buma” laikiem. Taču šodien situācija pilnībā izmanījusies. Tāpēc, cik faktiski Gulbenes rajonā ir zemnieku saimniecību, varēšot noskaidrot šovasar, kad lauksaimniecības uzskaite tiks veikta ar Centrālās statistikas pārvaldes starpniecību.
