Brisele, 18.sept., LETA–AFP/REUTERS. Otrdien aprit 100 dienas kopš Beļģijas parlamenta vēlēšanām, taču plaisa starp franciski un flāmu valodā runājošajām kopienām izrādījusies tik plaša, ka nav nekādu pazīmju, ka partijas spēs beidzot vienoties par jaunās valdības izveidi, un arvien skaļāk izskan bažas par iespējamo valsts sadalīšanos.
Runas par federatīvās Beļģijas valsts sašķelšanos, kas savulaik tika uzskatītas tikai par teorētisku spriedelēšanu, tagad, politiskajām partijām nespējot pārvarēt domstarpības un vienoties par koalīcijas izveidi, kļuvušas par ikdienas parādību.
Flāmu kopiena, kas galvenokārt apdzīvo relatīvi bagātāko Beļģijas ziemeļu daļu un veido 60% no 10,5 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita, 10.jūnija vēlēšanās atbalstīja to pārstāvošo partiju ieceri pieprasīt plašāku pilnvaru piešķiršanu reģioniem, pirmkārt, nodrošinot Flandrijai kontroli pār savu ekonomiku.
Tikmēr vēlēšanas Valonijā parādīja, ka franciski runājošie beļģi atbalsts spēcīgu federālo valdību, tomēr vienlaikus kļuva skaidrs, ka viņi nav gatavi nest upurus Beļģijas vienotības saglabāšanai.
Sarunas par koalīcijas izveidi, kuras vadīja flāmu kristīgo demokrātu (DCV) līderis Īvs Leterms, pirms divām nedēļām karalis Alberts II apturēja, jo flāmu un frankofonu partijas nespēja pārvarēt domstarpības par federālās sistēmas reformu.
Karalis, kurš pirmo reizi kopš kāpšanas tronī 1993.gadā uzņēmies starpnieka lomu, uzticēja pieredzējušajam parlamenta apakšpalātas spīkeram Hermanam van Rompujam sarīkot slepenas pozīciju saskaņošanas sarunas.
Lai gan, no vienas puses, tas varētu pasargāt no karstasinīgiem izlēcieniem, kādi bija vērojami Leterma vadīto sarunu laikā, no otras puses, “mēs patiesībā nezinām, kur atrodamies,” norāda politikas analītiķis Žans Fanjē.
Oficiālo ziņu trūkuma izraisīto vakuumu medijos, īpaši, ārvalstīs nekavējoties aizpildījuši kliedzoši virsraksti.
“Beļģu karš,” skan Francijas nedēļraksta “Nouvel Observateur” virsraksts. Tikmēr britu žurnāls “The Economist” saka: “Laiks pielikt punktu”. “Ja Beļģija jau nepastāv, vai atradīsies kāds, kas tagad uzņemsies pūles to izdomāt?” šaubās ietekmīgais Londonas izdevums.
Tomēr neskatoties uz visu, valsts, kuru pašlaik veido Flandrija, Valonija un Brisele, turpina funkcionēt premjerministra pienākumu izpildītāja Gija Ferhofstada un viņa kabineta vadībā.
Lai gan tā nodarbojas tikai ar ikdienas jautājumiem un nepieņem stratēģiskus lēmumus, valdība tomēr izšķīrusies par piedalīšanos Eiropas Savienības (ES) misijā Čadā un Centrālāfrikas Republikā.
No ekonomikas viedokļa šāda situācija gan nevar turpināties bezgalīgi. 2008.gada budžetu var iesniegt tikai pilntiesīga un pilnīgi darboties spējīga valdība.
Tomēr, šķiet, ka kopš jūnija vēlēšanām nav panāks vērā ņemams progress, un ir grūti paredzēt izeju no politiskā strupceļa, flāmiem saskatot pilnīgi atšķirīgu valsts nākotni nekā 4,5 miljoniem franciski runājošo beļģu.
Nepieprasot pilnīgu Flandrijas neatkarību, uz ko uzstāj galēji labējā partija “Vlaams Belang” (“Flāmu intereses”), vairākums flāmu partiju tomēr vēlas kardināli grozīt Beļģijas federatīvo sistēmu, pilnībā mainot varas līdzsvaru valstī.
Flāmu partijas pieprasa plašākas pilnvaras Flandrijas reģionālajam parlamenta un valdībai, vadot apgabala ekonomiku, kā arī tā sauktās Flāmu hartas īstenošanu. Tas faktiski atceltu pašreizējo likumu, kas 150 000 no Flandrijā dzīvojošajiem 400 000 franciski runājošo beļģu ļauj vēlēšanās balsot par kandidātiem, kas balotējas pārsvarā frankofonajā Briseles reģionā.
Šķelšanās starp valodu kopienām valstī ir tik dziļa, ka neviena no partijām neizvirza kandidātus nacionālā mērogā.
Kamēr ārvalstu prese rada Beļģijas sadalīšanās iespaidu, pašā Flandrijā daži “ieņem lojālu federālistu nostāju,” uzsver Fanjē, piebilstot, ka pagājušajā nedēļā Flandrijas reģionālais parlaments noraidīja “Vlaams Belang” aicinājumu organizēt referendumu par provinces neatkarību.
Lai gan jaunas valdības izveide joprojām pie horizonta nav saskatāma, runājot ar aģentūru AFP, kāds sarunās iesaistīts avots izteicās, ka politiķu aprindās “izskan Visu svēto diena,” tas ir, 1.novembris, kad nākamais kabinets tomēr varētu tapt.
Tikmēr Beļģijas laikraksts “Het Laatste Nieuws” otrdien ziņo, ka divas trešdaļas flāmu kopienas, kas dzīvo holandiešu valodā runājošajā Beļģijas ziemeļu reģionā, uzskata, ka agri vai vēlu valsts sašķelsies. Laikraksts arī norāda, ka gandrīz katrs otrais flāmu izcelsmes iedzīvotājs jeb 46,1% vēlas, lai Beļģija sadalītos, un tas liecina, ka politiskā strupceļa apstākļos separātistu ietekme reģionā palielinās.
Kā liecina aptauja, Leterms, par kuru gan frankofoni, gan politiskie novērotāji domā, ka viņš aizstāvēs flāmu, nevis beļģu intereses, joprojām bauda sava reģiona iedzīvotāju uzticību, un 60,4% uzskata, ka viņam jābūt premjerministram. Saskaņā ar aptaujas datiem 85,5% flāmu uzskata, ka viņiem jābūt nepiekāpīgiem valsts reformas plānu jautājumā, un 77,3% domā, ka tai jābūt jaunās valdības prioritātei.
