Pa upi peldot, krastus nevarēja redzēt, bija pārplūduši meži, un tikai kapteinis prata atrast šai ūdens jūrā upes gultni un izvadīt kuģi.
(Nobeigums)
Pa upi peldot, krastus nevarēja redzēt, bija pārplūduši meži, un tikai kapteinis prata atrast šai ūdens jūrā upes gultni un izvadīt kuģi. Vilcienā braucot, iznāca kuriozs: kādā lielā Sibīrijas pilsētā izkāpām abi ar vecīti nopirkt pīrādziņus, ko tantiņas tirgoja uz peroniem. Onkulītis slikti dzirdēja un, nokaulēt lētāk gribēdams, aizkavējās, un vilciens aizbrauca bez viņa. Bet dzelzceļa administrācija (tā tiešām ir uzdevumu augstumos) momentā reaģēja. Nākamajā lielajā pieturā mums vajadzēja izkāpt un gaidīt ilgu laiku, kamēr atbrauca vecītis, un tad braucām atkal kopā. Nelaime, ka šis vilciens tomēr negāja uz Maskavu, bet griezās kaut kur sānis. Kāpām ārā un atkal ilgi gaidījām “savējo”. Vilcieni kursēja reti, un pieturas bija retas.
Maskavā vēl satikām latviešu vīriešus, kuri atgriezās no ziemeļu nometnēm. Viens man centās iedot 25 rubļus, lai neskumstot par vecākiem, kas palika Sibīrijā. Es atteicos.
1.jūnijā pulksten 24.00 tikām Gulbenes stacijā. 13.jūnijā atbrauca arī mamma un tētis. Nopelnītā alga tā arī palika kolhozam. Pirmajos gados liels atspaids bija tuvinieku palīdzība. Otrā vecāmāte un krustmāte Anita, tante Zenta un mammas māsa Ksenija. Ziemā labi bija nosūtīt speķi bandrolē, un mamma tad prata sadalīt šķēlīti katrai dienai pie kartupeļiem. Pankūkas sauca par bliņām un cepa uz plīts. Vēlāk paši audzējām sivēntiņu. Āda gan bija jānodod valstij. Arī gotiņu pēdējos divos gados par izstrādes dienām iedeva kolhozs. Lai nosvērtu, uzveda uz parastajiem svariem. Piena deva ap 0,5 l dienā, taču treknu gan. Vasarā gāja ganos, rītos pa vārtiņiem tikai palaida un vakaros pati gaidīja pie vārtiņiem. Krievi gan klejoja pa sādžu un tad tumsā vēl kliedza savas “burjanuškas”.
Daudz būtu iespaidu, ko rakstīt. Daudz ir pabālējis atmiņā.
Belkā dzīvoja šādas latviešu ģimenes: Dzilnas: Jānis, Īda, Milda, Ārija Skse un dēls Atis; Dzeņi: Verners, Ludmila, Edgars, Emma (mira); Šveice Velta ar māti, Šveice Anna un dēls Andris; Šmiti: Kārlis, Lalija un meitas Ērika un Inta; Dambe Milda ar bērniem Rutu un dvīņiem Jāni, Juri; Polka Anna ar bērniem Uldi un Birutu; Prindule Skaidrīte un māte (mira); Madernieki (vecie), meita Putniņa Zenta, viņas dēls Blekte Arturs. Meita Dace; Vecie Salaki un vedekla Olga, meita Anna; Baugas: Emīlija un Eduards; Vientuļš večuks Paulis; Hamane Herta ar dēliem Ivaru, Jāni un Valdi; Upeniece Biruta ar meitu Māru, vecie un dēls, Vecie Baķi ar dēlu Albertu un vedeklu Glaudu, kas bijusi Salaspils nometnē. Dēls Ādolfs; Ausaja Vera: dēls Kaspars un meita Ārija; Čems Kārlis ar dēlu; Babuļi: Jūlijs un Anna.
