Izveidojies uzskats, ka profesionālās izglītības programmas neatbilst darba tirgus prasībām, tāpēc apmēram viena trešdaļa Latvijas arodskolu absolventu nestrādā apgūtajā profesijā, bet vairāk nekā pusei ir vajadzīga papildu izglītība.
Izveidojies uzskats, ka profesionālās izglītības programmas neatbilst darba tirgus prasībām, tāpēc apmēram viena trešdaļa Latvijas arodskolu absolventu nestrādā apgūtajā profesijā, bet vairāk nekā pusei ir vajadzīga papildu izglītība.
Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūras speciālisti uzskata, ka galvenais šīs problēmas iemesls ir uzņēmumu un arodskolu atrautā darbība. Izglītības ministrijas darbinieki uz problēmu raugās cerīgāk, jo ir iesaistījušies profesiju standartu izstrādē.
Vajadzīga izglītība
Katru gadu profesionālās izglītības iestādes beidz apmēram 2000 jauniešu, no kuriem 34 procenti strādā profesijā, kas nav saistīta ar viņu apgūto arodu, bet 54 procentiem ir nepieciešama papildu izglītība, par to vēsta Akadēmiskās informācijas centra pagājušā gada ziņojums Eiropas Izglītības fondam. Izveidojies uzskats, ka arodskolu mācību programmas saturiski neatbilst darba tirgus prasībām, bet skolas vairākos gadījumos arī nenodrošinot kvalitatīvu profesijas apguvi.
Regulāri veic izpēti
“Katru gadu mēs dodam atskaiti par iepriekšējo mācību gadu, pirms tam veicot izpēti, vai mūsu skolas absolventi strādā specialitātē. Apzināšanas procesā pārliecinājāmies, ka, piemēram, no 1998.gadā skolu beigušajiem audzēkņiem izvēlētajā profesijā nestrādā tikai trīs, tāpēc es nepievienojos uzskatam, ka trešdaļa Latvijas arodskolu absolventu nestrādā apgūtajā profesijā,” domā Gulbenes rajona Rankas arodvidusskolas direktors Miķelis Kučinskis. Pozitīvam piemēram viņš min jauno profesiju – piena pārstrādes speciālists -, kas mācību programmā ieviesta pēc akciju sabiedrības “Rankas piens” ieteikuma. “Audzēkņiem, kas arodvidusskolā apgūst piensaimniecības speciālista arodu, problēmas neradīsies. Darba pietiek arī galdniekiem. Viss atkarīgs no tā, kā viņi sevi apliecina ražošanas praksē konkrētā uzņēmumā,” stāsta M.Kučinskis. Viņš uzskata, ka lielākās problēmas ir mežsaimnieka specialitāti apguvušajiem. “Šodien vēl nav striktu prasību, lai cilvēkiem, kas strādā mežā, būtu speciālā mežsaimnieka izglītība,” saka M.Kučinskis.
Dažādo specialitātes
Uzskatam, ka arodskolu audzēkņi pēc to absolvēšanas nestrādā apgūtajā profesijā, nepiekrīt arī Gulbenes rajona Jaungulbenes arodvidusskolas direktore Valentīna Jermaševiča. “Līdz laikam, kamēr mēs visi vienoti mācījām zemkopjus un gruva lauksaimniecība, iespējams, kādu brīdi tā arī bija, bet šodien arodskolas aizvien noteiktāk atrod katra savu darbības nišu. Jaungulbenes arodvidusskolā mācām mazo uzņēmumu grāmatvežus, autoatslēdzniekus, pirmo gadu sadarbībā ar SIA “Rubati” – arī siltumiekārtu speciālistus. Pārliecinājāmies, ka no pirmās grāmatvežu audzēkņu grupas daļa uzreiz strādās apgūtajā specialitātē. Daļa turpinās studēt un padziļināti apgūt šo specialitāti augstākajās mācību iestādēs. Tas liecina, ka šīs ir pieprasītas profesijas,” uzskata V. Jermaševiča.
Sadarbība kļūst ciešāka
Abu arodvidusskolu direktori uzskata, ka arodvidusskolām veidojas ciešāka sadarbība ar konkrētiem uzņēmumiem, tāpēc apgalvojumam, ka šo skolu mācību programmas saturiski neatbilst darba tirgus prasībām, neesot pamata. “Konkrētās specialitātēs mācību programmu veidojam kopā ar uzņēmējiem. Šobrīd proporcijas ir 65 procenti praktiskās un 34 procenti teorētiskās iemaņas. Dažādos lauksaimniecības tehnikumos iemaņu sadalījums ir proporcionāli vienāds. Kas vēl labāk lietas pārzina nekā praktiķis?” saka M.Kučinskis. Arī V.Jermaševiča uzskata, ka skolas un uzņēmumu sadarbība kļūs aizvien ciešāka. “Agrāk audzēknis mācību praksi varēja iziet vecāku zemnieku saimniecībā. Šobrīd, kad prakse notiek uzņēmumos, audzēkņiem ir jāapliecina sava prasme,” saka direktore.
Strādā pie standartiem
Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūras speciālisti ir pārliecināti, ka jāveicina darba devēju iesaistīšana profesiju standartu izstrādē, kā arī jārada lielāka uzņēmēju un izglītības speciālistu sadarbība, lai atbilstoši izglītības standartiem veidotu mācību programmas. V.Jermaševiča min piemēru, ka kopā ar SIA “Rubati” izstrādājuši mācību plānu, programmas un veidojuši mācību materiālo bāzi. Direktore bilst, ka perspektīvā iecerēts līdzīgi sadarboties ar citiem uzņēmumiem, jo, arodvidusskolā būs iespējams apgūt vēl divas jaunas profesijas.
Veidos centrus
Latvijā sākts darbs pie reģionālo profesionālās izglītības attīstības centru izveides, tāpēc perspektīvā nebūšot pamata satraukumam par darba tirgus un izglītības atrautību. Tomēr pagaidām uzņēmēju un arodskolu sadarbība vēl nesekmējoties tā, kā vēlams, jo arodskolām pieder iniciatīva audzēkņu prakses vietu meklējumos. Izveidojoties reģionālajiem centriem, prakses vietas radīšot ar šo centru palīdzību. “Valmierā sadarbībā ar vāciešiem top šāds moderns reģionālais centrs, bet, cik varēsim izmantot šā centra pakalpojumus, grūti spriest, jo varbūt būs dārgi jāmaksā. Tomēr uzskatu, ka nākotnē savstarpēja kooperēšanās un apvienošanās būs vajadzīga,” uzskata V.Jermaševiča.
