LETA
Viena pacienta ārstēšanai slimnīcā vidēji nepieciešami 1700 eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Pēc viņa paustā, dati tika apkopoti no vairāk kā 20 slimnīcām, kas ir gandrīz visas slimnīcas Latvijā. Tie tika apkopoti pa 94 rādītājiem, tostarp, ieskaitot slimnīcu izdevumus par elektroenerģiju, medikamentiem, siltumenerģiju, ēdināšanu.
Kalējs informēja, ka piektā līmeņa jeb klīniskās universitātes slimnīcās viena pacienta ārstēšana izmaksā no 2400 eiro, ceturtā līmeņa jeb lielajās reģionālajās slimnīcās minētā summa ir 1941 eiro, trešā līmeņa slimnīcās – 1979 eiro, otrā – 1841 eiro, bet pirmā līmeņa slimnīcās – 1159 eiro.
“Šie aprēķini ir balstīti uz pagājušā gada reālajām izmaksām, bet par šo gadu mēs vēl neesam rēķinājuši, jo vēl ir 20% inflācija, kuru valdība galīgi nav ņēmusi vērā. Valsts mums 1700 eiro vietā samaksā 1090 eiro, un kopējais zudums jeb nesamaksātā summa slimnīcām ir 88 miljoni eiro,” norādīja LSB priekšsēdētājs.
Savukārt, runājot par pacientu gultu izmaksām, Kalējs informēja, ka viena diena izmaksā vidēji no 125 eiro līdz 130 eiro. Tikmēr valsts par vienu gultu maksā 85 eiro, kas ir aptuveni 60% līdz 70% mazāk.
Pirmdien, 6.martā, esot plānota darba grupas tikšanās ar Veselības ministriju (VM). Kalējs skaidroja, ka dati nāk no Nacionālā veselības dienesta atskaitēm, kuras slimnīcas iesniegušas. Vienlaikus viņš piebilda, ka līdzīga situācija novērojama arī ambulatorajā sektorā un pie ģimenes ārstiem.
“Nevar pārmest VM tikai tāpēc, ka tā prasa naudu saviem pacientiem, jo ne jau pati ministrija prasa naudu, bet gan pacienti, kuriem šī nauda nepieciešama ārstēšanai. Pacienti jau nevar aiziet pie [Ministru prezidenta Krišjāņa] Kariņa vai uz Saeimu un klaigāt, ka viņiem vajag ārstēties. Vienīgais, kas to var, ir ministrija, bet Kariņš saka, ka tie, kas viņam prasa naudu, var pamest savu amatu,” sašutis Kalējs.
Viņš redz divus iespējamos risinājumus šajā situācija. Slimnīcas rosina, ka gadījumā, ja valsts neizmaksās minētos 88 miljonus eiro, tad “tās var aprēķināt, par cik slimnīca ir dotējusi valsti un, lai valsts par šo summu izsniedz parādzīmes”. Līdzīgi šobrīd tiek darīts ar pacientiem, piemēram, ja tas nevar samaksāt pacienta nodevu slimnīcā, tad iestāde uzraksta, cik liels ir parāds un kādā laika posmā tas ir jānomaksā.
Tāpat slimnīcas rosina, ka tās varētu sniegt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, un, piemēram, vienu reizi nedēļā tos pakalpojumus, kas ir valsts apmaksāti, sniegt par maksu.
