Lielajā Talkā arī Gulbenes novadā notiks latvāņu apkarošanas talka

Kustība “Lielā Talka” sadarbībā ar 10 Latvijas pašvaldībām šogad Lielās Talkas dienā, 22. aprīlī, organizēs atsevišķas latvāņu apkarošanas talkas. Pieteikušies Augšdaugavas, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Madonas, Rēzeknes, Ropažu, Siguldas, Talsu un Ventspils novadi.

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden) ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējās augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai. Latvijā, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) datiem, šobrīd uzmērīti 10 837 ha latvāņu, kas ir apmēram 1/3 no Rīgas vai 110 kvadrātkilometri. Latvijas likumdošana nosaka pienākumu zemes īpašniekam vai valdītājam iznīcināt latvāņus, ja tie izplatījušies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā, savukārt pašvaldībām uzdots koordinēt un VAAD un pašvaldībām kontrolēt, vai ierobežošana tiek veikta.

“Ņemot vērā, cik plaši ir izplatījušies latvāņi dažādos Latvijas reģionos, ir svarīga to mērķtiecīga apkarošana un maksimāla tālākas izplatības ierobežošana. Nenoliedzami, šī ir valstiska problēma, taču skar plašu zemju īpašnieku loku. Redzam, ka ar normatīvo regulējumu vien latvāņus apkarot nevarēs, tādēļ ir nepieciešama jau konkrēta rīcība, lai mazinātu šo invazīvo augu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību,” saka zemkopības ministrs Didzis Šmits.

“Savulaik, padomju gados, latvānis Latvijā tika ievests kā perspektīvs lopbarības augs, bet šobrīd šis invazīvais augs pārņēmis plašas teritorijas un ir ļoti grūti iznīcināms. Visvairāk latvāņu izplatību veicina cilvēku veikta darbība vai bezdarbība. Latvāni ir ļoti grūti pilnībā iznīcinātā kādā teritorijā, kur kaimiņa īpašumā nekas netiek darīts. Mēs apzināmies, ka nelīdzēs vainīgo sodīšana, bet gan vienota un saskaņota rīcība. Prieks, ka iniciatīva iesaistīt sabiedrību Lielās Talkas laikā veikt mehāniskā latvāņu ierobežošanu, ir guvusi atsaucību 10 pašvaldībās. Mēs ticam, ka cilvēks ir stiprāks par latvāni, būsim saimnieki savā zemē, sāksim ar mazumiņu, sakopsim savu zemi, atbrīvosim to no šī bīstamā svešā auga,” saka Valsts augu aizsardzības dienesta direktore Kristīne Lomakina.

Latvāņi ir ne tikai invazīva augu suga, bet arī bīstami cilvēkam, – tā šūnsulai saskaroties ar ādu, ultravioleto staru ietekmē rodas apdegumi.  Pavasarī, kad latvānis ir neliels augumā, ievērojot stingras darba drošības prasības, to visvienkāršāk un efektīvāk ir mehāniski iznīcināt – izdurot ar lāpstu. Ja talkotājs nolēmis piedalīties latvāņu talkās, pirms doties uz noteikto vietu, kur notiks ierobežošana speciālistu klātbūtnē, rūpīgi jāiepazīstas ar darba drošības instrukciju, pareizi jāsaģērbjas (ūdensnecaurlaidīgā tērpā, garās biksēs un jakā, gumijas zābakos, darba procesā jāvelk ūdensnecaurlaidīgi cimdi), līdzi jāņem ūdens kanniņa un viegla, asa lāpsta. VAAD sadarbībā ar Apvienību par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi ar Sandas Dejus līdzdalību talkotājiem ir sagatavojis videopamācības.

Cīņa ar latvāņiem Latvijā notiek gadiem ilgi, taču pašlaik šķiet, ka tas ir nebeidzams darbs. Šogad, pēc VAAD iniciatīvas, arī Lielā Talka tam ir pievienojusies. Latvāņu apkarošanas talkas novados, kuri pieteikušies projektam, notiks Lielās Talkas dienā, sākot no plkst. 9.00. Pirms talkošanas plānots veikt instruktāžu un latvāņu izduršanas demonstrēšanu objektos. Drošības pasākumi un latvāņu apkarošanas instrukcijas atrodamas Lielās Talkas mājaslapā un VAAD tīmekļvietnē.

Informācija Lielās Talkas mājaslapā: https://talkas.lv/latvanu-talkas-instrukcija/

Informācija VAAD mājaslapā: https://www.vaad.gov.lv/lv/par-latviju-bez-latvaniem.

Divdesmitā gadsimta 40.gadu beigās un 50.gadu sākumā Latvijā ievests kā perspektīvs lopbarības augs. Par perspektīvu uzskatīts, jo, vairākas reizes pļaujot, ražība Latvijā varēja sasniegt 800 – 900 c/ha.

Latvijā latvānis ir plaši izplatījies pamestās zemēs, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, traucētos, antropogēni ietekmētos biotopos, kā arī urbanizētos apgabalos, atklātās platībās, krūmos, mežos, ceļmalās, grāvmalās un ap upēm un cita veida ūdenstilpēm, ar kuru palīdzību latvānis efektīvi spēj izplatīt sēklas plašā teritorijā. Izņēmums varētu būt vienīgi platas, dziļas upes ar stāviem krastiem, kur latvāņa sēklām nebūtu iespēju aizķerties un rast vietu augšanai. Strauju izplatību veicina latvāņa lielais sēklu daudzums, cilvēka darbība, arī satiksme, augsnes pārvietošana, dzīvnieku un putnu transports.