Zane Melngaile (dzimusi 1989.gada 28.maijā, Dvīņi) mācās Gulbīša vidusskolas 12.klasē, ir beigusi arī Gulbenes mūzikas skolu.
Zane Melngaile (dzimusi 1989.gada 28.maijā, Dvīņi) mācās Gulbīša vidusskolas 12.klasē, ir beigusi arī Gulbenes mūzikas skolu. Pēc vidusskolas absolvēšanas Zane vēlas turpināt izglītoties un apgūt tādu profesiju, kurā varētu saņemt labu atalgojumu, kā arī tas būtu interesants darbs. Jaunieti vairāk interesē radošais. Zane spēlē Gulbenes mūzikas skolas orķestrī. Viņai patīk atpūsties ar draugiem, reizēm arī vienkārši pagulēt. Sevi raksturo kā izpalīdzīgu, atsaucīgu, atraktīvu, mīļu un jauku meiteni. Jaunietes dzīves moto: “Ar smaidu uz lūpām pretī nākotnei.”
Konkursā Zani pamudināja piedalīties draudzenes, draugs un vecāki, arī pati organizatore. Meitene uzskata, ka konkurss viņai dos iespēju pilnveidot sevi, kā arī pierādīt sev, ka var kaut ko izdarīt. Lai arī varbūt neiegūs galveno titulu, viņa būs pierādījusi sev, ka ir drosmīga meitene. Zane uzskata, ka jau šobrīd daži jaunieši ir izvirzījušies priekšgalā, viņasprāt, tie varētu būt potenciālie uzvarētāji. Viņas vēlēšanās ir vienkārši piedalīties konkursā. Saviem biedriem Zane novēl, lai viss izdodas, kā iecerēts. Viņa cer, ka viņiem visiem kopā izdosies radīt neaizmirstamu šovu sev un skatītājiem.
Līga Stradiņa (dzimusi 1989.gada 7.jūlijā, Vēzis) mācās Gulbenes ģimnāzijas 12.klasē. Līga apgalvo, ka visas savas intereses un aizraušanās šogad ir atstājusi malā, lai vairāk pievērstos mācībām, viņa vienīgi gatavojas šim konkursam, mācās autoskolā, kā arī pilnveido sevi. Nākotni Līga ir nolēmusi saistīt ar ekonomiku. Meiteni visvairāk raksturo labsirdība un izpalīdzīgums. Līgai ir grūti atteikt kādam palīdzību. “Varbūt pat esmu nedaudz naiva, labā nozīmē. Es ātri aizmirstu cilvēkos slikto un saskatu tikai labo.” Līga dzīvo pēc principa – pilnveidot, izkopt, izzināt pašai sevi un visu, kas notiek apkārt.
Līgas mamma jau sen vēlējusies, lai meita piedalās konkursā, taču viņa agrāk to nav vēlējusies, jo ir ļoti kautrīga, taču šīs vasaras sākumā izdomāja, ka to grib. Mamma bijusi pārsteigta par meitas izvēli. “Ceru, ka šajā konkursā iemācīšos droši justies sabiedrības priekšā.” Viņa labprāt vēlētos uzvarēt konkursā, taču šobrīd ir grūti spriest, kas varētu uzvarēt, jo meitene uzskata, ka visi konkursanti ir līdzvērtīgi. Citiem konkursantiem jauniete novēl izmantot visas iespējas, ko dod šis konkurss. “Lai arī ir zināms, ka uzvarēs tikai viens, ieguvēji būsim mēs visi.”
Ilva Orela (dzimusi 1989.
gada 28.janvārī, Ūdensvīrs) mācās Rēzeknes mākslas vidusskolas 3.kursā. Brīvā laika meitenei ir ļoti maz, lielāko daļu laika aizņem mācības. Pēc mākslas vidusskolas absolvēšanas jauniete vēlas turpināt izglītoties. “Iespējams, turpināšu studēt mākslu, bet varbūt pievērsīšos pavisam kam citam, lai ir dažādība.” Atpūšas kopā ar draugiem, kā arī pastaigājoties ar suni. Ilva ir klusa, mierīga, atsaucīga un izpalīdzīga, viņa labprāt uzklausa citus. Meitenes dzīves moto ir “Smaidi, tad arī citi smaidīs”.
Konkursam Ilva pieteicās, māsas pamudināta, šo viņas lēmumu atbalstīja arī vecāki un draugi. Piesakoties konkursam, nedaudz baidījusies, ka neatbildīs konkursa noteikumiem. Ilva ir pārliecināta, ka šis konkurss viņai ļaus pilnveidot sevi dažādās jomās. Ilva ir pārliecināta, ka visiem konkursa dalībniekiem ir vēlēšanās uzvarēt, taču apgalvo, ka viņai tas nav noteicošais. Pārējiem konkursantiem Ilva novēl pilnveidot sevi un izbaudīt visas priekšrocības, ko sniedz konkurss.
Līga Garā (dzimusi 1987.
gada 23.martā, Auns) mācās Latvijas Kultūras koledžā horeogrāfiju. Kopš 2.klases meitene dejo arī tautiskās dejas. Viņu saista viss, kas ir saistīts ar dejošanu. Domājot par nākotni, Līga saka, ka pašreiz ir jādomā tikai par studijām augstskolā. “Uz priekšu neko nevar paredzēt, nevar zināt pat to, kas notiks nākamajā dienā. Dzīve visu iegrozīs īstajās vietās.”Par sevi Līga saka, ka viņa ir tipisks Auns. “Mēdzu būt spītīga, to man vienmēr atgādina tētis, mēdzu arī skriet ar galvu sienā, dažreiz esmu egoistiska, bet pārsvarā esmu izpalīdzīga, sirsnīga, draudzīga, ar visiem uzturu pozitīvu kontaktu.” Līgas dzīves moto: “Dzīvot, nevis eksistēt.”
Meitene jau pērn vēlējusies piedalīties konkursā, taču tas nav izdevies, bet šogad tā vairāk bijusi māsas iniciatīva. Līga uzskata, ka, piedaloties konkursā, viņa būs tikai ieguvēja. Viņu saista arī profesionāla interese, jo konkursantiem ir jāmācās dažādi priekšnesumi. “Iegūšu jaunus draugus, kā arī gūšu pozitīvas emocijas.” Tāpat kā citiem konkursantiem arī Līgai ir vēlēšanās iegūt titulu “Mis Gulbene”, taču atklāj, ka starp konkursantiem nevalda konkurence, viņi visi ir labi sastrādājušies. Viņa vēlas, lai visi konkursanti kļūst par saliedētu komandu – viens par visiem, visi – par vienu.
Aiva Paleja (dzimusi 1989.
gada 2.janvārī, Mežāzis) mācās Gulbenes 2.vidusskolas 12.klasē. Šobrīd meitenei ir svarīgi labi pabeigt vidusskolu, bet pēc tam iestāties augstskolā, lai gan šobrīd viņa vēl īsti nezina, ko vēlas studēt. Aivai ļoti patīk mūzika, dejošana. Brīvajā laikā labprāt izklaidējas ar draugiem, apmeklē dažādus pasākumus. Meitene interesējas par modi, no sporta veidiem viņai patīk volejbols. Aiva ir sirsnīga, komunikabla, jautra, vienmēr smaidīga un atraktīva. Meitenes dzīves moto ir “Dzīvot šodienai”.
Konkursā Aivu piedalīties pamudinājuši vecāki un skolotāja. Meitene uzskata, ka, piedaloties konkursā, viņa būs ieguvēja neatkarīgi no tā, vai uzvarēs vai ne. “Es šeit pilnveidojos, attīstos, mācos sevi pasniegt un parādīt citiem.” Kurš būs uzvarētājs, Aivai grūti prognozēt, taču veiksmi un izdošanos vēl ikvienam. Ja kas noiet greizi, lai neviens nekrīt panikā.
Sintija Krišjāne (dzimusi 1989.gada 22.martā, Auns) mācās Gulbenes vidusskolas 12.klasē. Nākotnes plānus jauniete saista ar reklāmindustriju. Ja tas neizdotos, viņa vēlētos darīt kaut ko radošu, tad viņas nodarbošanās drīzāk varētu būt saistīta ar mākslu, jo brīvajā laikā viņa labprāt zīmē, tādējādi attīstot savu talantu. Sintijai patīk arī lasīt grāmatas, kas stāsta par cilvēku dzīvi. Meitene nedaudz nodarbojas arī ar sportu – skrien, spēlē volejbolu. Viņa ir arī Gulbenes basketbola komandas “Bumerangs/Gulbene/ASK” karsējmeitene. Attiecībās ar svešiem cilvēkiem Sintija ir diezgan noslēgta, bet ar tuviem – atklāta. Reizēm gadās būt skarbai, taču pārsvarā ir izpalīdzīga un līdzjūtīga. Sintijas dzīves moto ir veidojies pēc Zentas Mauriņas teiktā – “Vai daļa ciešanu neveidojas tādēļ, ka cilvēki pārāk daudz grib?” Tieši tādēļ Sintija nevēlas liekas vēlmes un sarežģītu dzīvi.
Konkursā meitene pieteicās, mammas pamudināta. Pati par to nekad agrāk nebija domājusi, taču šobrīd šo savu uzdrošināšanos it nemaz nenožēlo. “Konkursā gūšu pieredzi. Esmu diezgan kautrīga, kļūšu pašpārliecinātāka un ar plašāku skatu uz pasauli.” Sintija ir pārliecināta, ka šā konkursa uzvarētājpāris visiem gulbeniešiem būs liels pārsteigums. “Mēs it kā visi esam līdzīgi, taču mums katram ir sava “odziņa”. Pārējiem konkursantiem Sintija novēl, lai nepārdzīvo neveiksmes, jo kopā pavadītais laiks būs neaizmirstams. “Tā būs ļoti jauka pieredze, turklāt draugu nekad nav par daudz.”
Lasītāji savu viedokli laikrakstā varēs izteikt, sākot ar 6.novembri.
