Honkonga, 4.nov., LETA–AFP. Pasaules līderi aicina Pakistānu atgriezties pie demokrātijas un likuma varas pēc tam, kad prezidents Pervezs Mušarafs noteica ārkārtas stāvokli valstī, kaut arī dažas sabiedrotās valstis to atklāti nenosoda.
Mušarafs izsludināja ārkārtas stāvokli sestdienas vakarā – atstādināja no amata Pakistānas Augstākas tiesas priekšsēdētāju un apturēja konstitūcijas darbību.
Savā televīzijas runā viņš kā iemeslus minēja islāma ekstrēmismu un tiesas iejaukšanos un teica, ka terorisms Pakistānā sasniedzis kulmināciju un valdtība ir “pa pusei paralizēta” Augstākās tiesas rīcības dēļ.
Pakistānā pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas arestēti gandrīz 500 cilvēki, svētdien paziņoja premjerministrs Šaukats Azizs. “Valstī tikuši veikti no 400 līdz 500 preventīvi aresti,” preses konferencē pavēstīja Azizs.
“Tas ir ļoti nepatīkami,” teikts Baltā nama pārstāvja Gordona Džondro paziņojumā. “Prezidentam Mušarafam jāpilda solījums janvārī rīkot brīvas un godīgas vēlēšanas un atkāpties no armijas virspavēlnieka posteņa pirms prezidenta zvēresta atkārtotas nodošanas”.
Otra cieša Pakistānas sabiedrotā valsts – Ķīna – pauda bažas par Mušarafa rīcību. “Mēs esam nobažījušies par situāciju Pakistānā un uzskatām, ka Pakistānas valdība un tauta spēj atrisināt savas problēmas,” Ķīnas oficiālajai ziņu aģentūrai “Siņhua” teica Ārlietu ministrijas pārstāvis Liu Džjančao.
Savā runā, kurā viņš vērsās pie saviem tautiešiem urdu valodā un pēc tam atkārtoja to angļu valodā, Mušarafs teica, ka viņam ir vēstījums pasaulei un Pakistānas draugiem ASV, Eiropas Savienībā un Britu sadraudzībā.
“Esiet tik laipni un saproties situācijas kritiskumu Pakistānā un ap Pakistānu. Pakistāna ir uz destabilizācijas robežas,” viņš teica.
Pentagona pārstāvis teica, ka Vašingtona pagaidām neplāno pārtraukt militāro palīdzību Pakistānai.
ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa teica: “Lai kas notiktu, mēs mudināsim Pakistānu drīzāk atgriezties pie konstitucionālās kārtības, pildīt solījumu rīkot brīvas un godīgas vēlēšanas un saglabāt mieru partiju starpā.”
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends aicināja Pakistānu “likt lietā demokrātiju un likuma varu, lai sasniegtu stabilitātes, attīstības un terorisma apkarošanas mērķus”.
“Mani dziļi satrauc šodien veiktie pasākumi, kas Pakistānu vēl vairāk attālinās no šiem mērķiem,” teikts Milibenda paziņojumā.
Francijas Ārlietu ministrija pauda Francijas “bažas” un mudināja Mušarafu “saglabāt likuma varu”.
Francijas “vēlas dialogu starp visiem Pakistānas politiskajiem spēkiem , lai garantētu stabilitāti un demokrātiju šajā valstī, kas ir partnere un draugs,” teikts ministrijas paziņojumā.
Eiropas Komisija Briselē pauda līdzīgu viedokli.
Austrālija, kas izvietojusi savu karaspēku Irākā un Afganistānā, aicināja Pakistānu atgriezties pie konstitucionālās varas. Ārlietu ministrs Roberts Dauners atzina, ka Pakistāna, kas robežojas ar Afganistānu, nonākusi grūtā situācijā, taču aicināja saglabāt demokrātiskos procesus.
Reakcija bija pieklusinātāka Indijā, kas konkurē ar Pakistānu kodolieroču jomā, un tās Ārlietu ministrija vienīgi pauda “nožēlu” par Mušarafa rīcību.
“Mēs viņiem novēlam stabilitāti un ceram uz apstākļiem, kas atvieglos demokrātijas atjaunošanu šajā valstī,” teica Indijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Anands Šarma.
Toties Mušarafa politiskie sāncenši bija daudz asāki savos kritiskajos izteikumos.
Benazira Bhuto britu televīzijas sabiedrībai “Sky News” teica, ka valsts regresē lielākas diktatūras virzienā, un vēlāk kanālam CNN piebilda, ka Mušarafa rīcība iedrošina ekstrēmistus.
Bijušais premjerministrs Navazs Šarifs, kuru Mušarafs gāza 1999.gada apvērsumā, mudināja viņu atkāpties no amata un privātajai televīzijas sabiedrībai “Geo teica, ka Pakistāna tuvojas haosam.
Opozīcijas politiķis Imrans Hans gāja tālāk, liekot saprast, ka Mušarafs ir vainojams valsts nodevībā, kas sodāma ar nāvi.
