Krišjāņa Valdemāra pamatskolas komanda “JIGL” un Tirzas pamatskolas 8.klases komanda “OIB” Vidzemes reģionā 26.oktobrī veiksmīgi piedalījās Latvijas Jauno zemnieku kluba un Zemkopības ministrijas kopīgi organizētajā konkursā jauniešiem “Lauki .
Krišjāņa Valdemāra pamatskolas komanda “JIGL” un Tirzas pamatskolas 8.klases komanda “OIB” Vidzemes reģionā 26.oktobrī veiksmīgi piedalījās Latvijas Jauno zemnieku kluba un Zemkopības ministrijas kopīgi organizētajā konkursā jauniešiem “Lauki – manas mājas” un ieguva tiesības startēt konkursa finālā, kas notiks 10.novembrī Jelgavā.
“Mūsu komandai jau pagājusī vasara pagāja sadarbībā ar Jauno zemnieku klubu, jo piedalījāmies projekta “Karjeras dienas laukos” rīkotajā konkursā “Medusmaize ar pienu”. Pārliecinājāmies, ka kluba rīkotie pasākumi ir interesanti un atraktīvi, tajos iespējams gūt plašu informāciju, tāpēc arī pieteicāmies konkursā “Lauki – manas mājas”,” stāsta komandas “JIGL” dalībnieks Gaitis Porietis.
Vidzemes reģionā konkursā, kas notika Smiltenē, piedalījās 20 skolu komandas, tāpēc beļaviešiem konkurence bija liela.
“Mēs izvēlējāmies atspoguļot kādas vientuļas vietas attīstību pagastā. Ar savu uzstāšanos demonstrējām ideju un pamatojām, kā tā iekļaujas pagasta pašreizējā situācijā, kāda ir objekta tālāka attīstība. Izvēlējāmies atdzīvināt Beļavas muižas ledus pagrabu. Pēc pagraba iztīrīšanas atklājās skaistas griestu velves un akmens sienas. Mūsu plāni ir, ka tur varētu veikt izbūvi divos stāvos, apakšējā stāvā izveidojot aktīvās atpūtas zonu, kur varētu apspriesties domubiedru grupas, varētu rīkot dzejas un mūzikas vakarus, dejot, organizēt radošu darbnīcu. Augšējā stāvā atrastos skolas un muižas muzeja materiāli, informācijas centrs, kā arī datori nepieciešamās informācijas rašanai,” plānus ieskicē G.Porietis.
Komandas konsultanti ir skolotāji Herunda un Jānis Zuši.
Tirzas pamatskolas 8.klases komanda “OIB” konkursā prezentēja projektu par biohumusa radīšanu. Komandā strādāja Līna Birže, Krista Kalniņa, Klinta Šeidere un Anta Grīnvalde.
“Biohumusam, ko ražo siltzemju sliekas, ir nākotne, jo tas ir dabiskas izcelsmes produkts, kā arī tiek pārstrādāti bioloģiskie atkritumi. Projektā pamatojām izejvielu ieguves iespējas biohumusa ražošanai, savācot zāģu skaidas, dārzu atkritumus, salmus un citu,” stāsta komandas konsultante Tirzas pamatskolas skolotāja Dzintra Ceriņa.
Ideja par biohumusa ražošanu tirzmaliešiem radusies nejauši – braucot uz Vecadulienu meklēt sikspārņus. Pa ceļam, uzlūkojot nomaļo bijušās piena savāktuves atrašanās vietu, radusies ideja par slieku audzēšanu.
“Šajā darbībā saskatījām plašas iespējas, jo Virānes pusē ir auglīgākā augsne visā rajonā. Izveidojot biohumusa ražotni, mēs ar šo produktu varētu apgādāt visas bioloģiskās lauku saimniecības. Uzskatām, ka mūsu biznesam nav būtiski, cik jaunu darba vietu būs pagasta iedzīvotājiem, galvenais ir attīstība. Prezentējot biznesa ideju, pierādījām, ka tā ir vienreizēja līdzekļu ekonomija,” stāsta Dz.Ceriņa. Projektā pamatota arī slieku vairošanās efektivitāte. Komanda apzinājusi arī šā biznesa riska faktorus.
“Projektā esam paredzējuši no pašvaldības nomāt divus hektārus zemes, lai šajā platībā varētu uzcelt siltumnīcas tipa angāru slieku audzēšanai, nelielu administratīvo ēku, ierīkotu siltumsūkni, kas angāra apsildīšanai izmantos zemes enerģiju. Aprēķinājām arī visas iespējamās izmaksas, no kurām lielākie izdevumi saistās ar Kalifornijas slieku iegādi, tāpēc izmantosim atbalsta programmu jauniešiem piedāvātās finansējuma iespējas,” stāsta Dz.Ceriņa.
Esot aprēķināts, ka šā biznesa kopējās izmaksas ir
116 000 latu. Interesanti aprēķini veikti arī par ieguvumiem pirmajā ražošanas gadā. Jauniešiem ar padomiem neskopojusies arī Tirzas pagasta lauku attīstības speciāliste Venta Vanaga, bet par slieku audzēšanu stāstījis slieku audzētājs no Druvienas Miervaldis Ozoliņš.
