Vislielāko apjukumu sniegs, kas uzsniga sestdien, radīja autovadītājos, jo braukšanas apstākļi ievērojami pasliktinājās.
Vislielāko apjukumu sniegs, kas uzsniga sestdien, radīja autovadītājos, jo braukšanas apstākļi ievērojami pasliktinājās.
Ne jau visi savām automašīnām bija paspējuši laikus nomainīt ziemas riepas, tādēļ autoveikalos un servisos veidojās rindas.
Aptaujājot riepu tirgotājus, “Dzirkstele” noskaidroja, ka daudzi cilvēki nemācās no iepriekšējo gadu kļūdām un par ziemas riepām sāk domāt tikai tad, kad pēkšņi uznāk ziema. Kā minēja kāda autoveikala pārdevējs, gan sestdien, gan arī šodien turpinājās ziemas riepu bums. Katrs otrais pircējs vēlējās iegādāties tieši riepas, daudzi pirka arī autokosmētikas līdzekļus, vējstiklu ziemas šķidrumu, ledus skrāpjus, sniega slotiņas, kā arī dažādus citus līdzekļus.
Vairākiem autovadītājiem sestdien arī nācās pārliecināties, ka laikus nenomainītas ziemas riepas var sagādāt liekas raizes. Kā novēroja “Dzirkstele”, sestdienas pievakarē, kad uz ceļiem jau bija izveidojusies diezgan prāva sniega kārta, daudziem autovadītājiem vairs nebija pa spēkam novaldīt savus auto un viņi ieslīdēja grāvī. Tiesa, šoferi automašīnas paši arī centās izdabūt laukā no grāvjiem.
Arī Gulbenes rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks Kārlis Kārkliņš apliecina, ka šādas situācijas ir bijušas, taču nopietnu negadījumu ar cietušajiem, par laimi, nav bijis.
VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” Gulbenes ceļu rajona direktors Kārlis Cunskis laikrakstam saka, ka negadījumos ir vainojami paši autovadītāji. “Cilvēki vēlas braukt tāpat kā vasarā, taču jāsaprot, ka ziemā mašīna ir jāvada daudz prātīgāk, turklāt automašīnai jābūt ziemas riepām,” saka K.Cunskis. Viņš laikrakstam norāda, ka ceļu uzturētāji ir bijuši gatavi ziemai, bija sagatavota arī tehnika un sāls rezerves un atbilstoši laika apstākļiem ceļi tika gan tīrīti, gan arī kaisīti. “Ārzemēs ceļus sāk tīrīt un kaisīt uzreiz, tikko sāk snigt sniegs. Mēs, lai taupītu līdzekļus, sākam strādāt, kad sniega sega sasniedz piecu centimetru biezumu,” stāsta K.Cunskis.
Gulbenes ceļu rajonam ir divas automašīnas “SISU”, kas ir aprīkotas gan ar kaisīšanas iekārtu, gan arī ar sniega lāpstām. “Pavasarī saņēmām automašīnu “SISU”, jau aprīkotu ar kaisīšanas iekārtu, tagad saņēmām tikai kaisītāju, ko pielikām vecajai automašīnai, jo jaunu saņemsim tikai nākamajā pavasarī. Abas automašīnas ir arī aprīkotas ar globālās pozicionēšanas sistēmu, tādējādi ir zināms, gan kur tās atrodas, gan arī ko tās dara. Mums ir arī vairāki traktori un autogreideri. Esam sagādājuši arī apmēram 190 tonnas sāls. Protams, mēs strādājam ne tikai ar sāli, bet arī ar sāls šķīdumu, jo vējainos apstākļos sāli var aizpūst no ceļa. Uz zemes ceļiem kaisām arī smilti,” skaidro Gulbenes ceļu rajona direktors. Viņš piebilst, ka autovadītāji var arī zvanīt ziemas dienesta dežurantam (tālrunis 25565637) un ziņot par ārkārtas situācijām uz ceļiem, pa šo pašu tālruni ir iespējams noskaidrot arī informāciju par braukšanas apstākļiem.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas ceļu būvinženieris Jānis Meņģo norāda, ka kopumā Gulbenes rajonā ziemas dienesta aprūpē ir 595,724 kilometri, kas atkarībā no valsts autoceļu klasifikācijas un satiksmes intensitātes sadalīti vairākās uzturēšanas klasēs. Laika periodā no 1.oktobra līdz 31.martam plānotās darbu izmaksas ir 582 282 lati. J.Meņģo skaidro, ka šajā periodā līdzekļi tiek izmantoti galvenokārt ceļu attīrīšanai no sniega un kaisīšanai.
