Aptieku darbinieki pārliecinājušies, ka cilvēki bieži vien lūdz viņiem pārdot zāles, bet receptes viņiem nav.
Aptieku darbinieki pārliecinājušies, ka cilvēki bieži vien lūdz viņiem pārdot zāles, bet receptes viņiem nav. Ir gadījumi, kad klienti uzrāda recepti, kam jau beidzies derīguma termiņš.
Tam ir vairāki iemesli – recepte kaut kur nolikta un par to ir piemirsts, nav bijis vajadzīgās naudas summas konkrētajā brīdī, nav bijis laika apmeklēt ģimenes ārstu un lūgt, lai viņš izraksta recepti. Izņēmums nav gadījumi, kad aptiekas klients bilst, ka zāles ļoti nepieciešamas, un sola, ka recepti atnesīs vēlāk, bet par to piemirst.
Farmaceite Liega Kraukle, kura strādā SIA “Rankas ziediņi” aptiekā, stāsta, ka ir divu veidu receptes: baltās jeb parastās, kas domātas vispārējiem gadījumiem un derīgas trīs mēnešus, ja nav citas norādes, un zaļās jeb īpašās receptes, kuras izraksta tikai ārsts, lai pacients varētu saņemt valsts kompensējamos medikamentus, apdrošināšanas kompāniju apmaksātās zāles, kā arī spēcīgas psihotropās vielas.
“Īpašās receptes ir derīgas tikai 30 dienas, bet parastā recepte lielākoties ir derīga trīs mēnešus. Ārsts parasti norāda tās derīguma laiku. Tomēr tas, ka recepte derīga visus trīs mēnešus, vēl nenozīmē, ka cilvēks pirks zāles, cik vien iedomāsies, šo trīs mēnešu laikā. Receptē vienmēr ir norādīts, cik zāļu oriģināli ir paredzēti. Ja ir noteikts viens oriģināls, to izsniedzot, recepti paturam aptiekā. Ja, piemēram, ir vairāki oriģināli un pacients uzreiz visus nevar nopirkt, tad uz receptes atzīmējam, cik ir izsniegts, un recepti aptiekā nepaturam. Cilvēkam, uzrādot īpašo recepti, cik oriģinālu tajā ārsts izrakstījis, tik izsniedzam, bet recepte paliek aptiekā gluži kā nauda. Recepte ir uzskatāma par dokumentu, jo uz tās ir ārsta paraksts, zīmogs, informācija aptiekāram, datums un aprites kārtība,” stāsta L.Kraukle.
Arī tad, ja atbilstoši ārstēšanās kursam parastā recepte var būt derīga gadu, tad cilvēks pērk šo medikamentu, cik vēlas, bet farmaceits receptes otrā pusē atzīmē izsniegto oriģinālu skaitu. Tā visbiežāk mēdz izrakstīt zāles sirdsslimību ārstēšanai, asinsspiediena normalizēšanai, hormonālās kontracepcijas līdzekļus, glaukomas preparātus, daļu pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu.
Beļavas pagasta feldšere Zinaīda Lazareviča stāsta, ka cilvēki bieži vien lūdz izrakstīt recepti visam gadam, lai varētu iegādāties efektīvo un populāro medikamentu “Nimesil”. “Šīs zāles gadam izrakstīt nedrīkst, jo “Nimesil” nedrīkst dzert ilgstoši. Uz gadu neraksta arī spēcīgas iedarbības vielas, piemēram, “Atropīnu”, nervu zāles un citas,” saka feldšere.
Aptiekas sadarbojas ar ģimenes ārstiem, informējot par aptiekā nopērkamajiem medikamentiem.
“Ja ārsts zina, ka konkrētais medikaments konkrētajā brīdī nav aptiekā nopērkams, tad uz receptes ir norāde “S”, tas nozīmē, ja izrakstītā medikamenta nav, tad cilvēkam var izsniegt medikamentu ar līdzīgu iedarbību. Bieži vien šī situācija veidojas ar antibiotikām. Ir arī dažādas firmas, kas ražo zāles. To sastāvs ir vienāds, bet mazliet atšķiras nosaukums,” stāsta L.Kraukle.
Farmaceite vairāk nekā 40 darba gados pārliecinājusies, ka cilvēki laukos, piemēram, lielā daudzumā pērk pretsāpju medikamentus, piemēram, “Citramons” kļuvis gandrīz par otru maizi. Ļaudis ļoti aktīvi sekojot arī medikamentu reklāmām plašsaziņas līdzekļos, uz aptieku tiekot nesti pat reklāmu izgriezumi par zālēm, kuras nemaz nav sāktas ražot, bet jau reklamētas.
“Bieži vien īpaši sievietes saklausās informāciju par notievēšanas līdzekļiem un steidzas pēc tiem uz aptieku, bet, tiklīdz ierauga cenu, vēlēšanās notievēt – kā ar roku atņemta. Latviešiem vispār ir raksturīgi, ka tad, ja viņš vienā dienā dzer zāles, tad otrā dienā viņam jābūt veselam. Ja tā nav, tad medikaments nekam nav derīgs. Nu nevajadzētu piebāzt organismu ar visām šīm ķīmijām, lai tikai otrā dienā varētu iet uz darbu, bet slimību izslimot,” iesaka L.Kraukle.
Savukārt Z.Lazareviča ievērojusi, ka šobrīd laukos cilvēki visbiežāk sūdzas par kakla sāpēm, iesnām un klepu, kas ir saaukstēšanās pavadoņi. Pirms kāda laika bijusi novērojama arī vīrusu saslimšana – nelaba dūša un caureja. Gripa gan vēl neesot piemeklējusi. Daudzi pacienti sūdzoties par muguras un locītavu sāpēm, kā arī par hipertoniju (paaugstināts asinsspiediens), bērniem tiekot ārstēts bronhīts.
