Alūksnes rajona Malienas pagastā apmēram 30 stundas bija ārkārtas situācija. No 18.aprīļa nakts līdz 19.aprīļa pulksten septiņiem vakarā cilvēki bija ierauti šinī notikumā un sasprindzināti gādāja par drošības pasākumiem.
Alūksnes rajona Malienas pagastā apmēram 30 stundas bija ārkārtas situācija. No 18.aprīļa nakts līdz 19.aprīļa pulksten septiņiem vakarā cilvēki bija ierauti šinī notikumā un sasprindzināti gādāja par drošības pasākumiem. Tas bija riņķa dancis ap vienu govi – Latvijas brūnaļu Ventu, vienīgo piena devēju ģimenē.
Visu šo laiku laikraksts sekoja notiekošajam, sazinoties ar ugunsdzēsības, veterinārā, zemessardzes dienestu vadītājiem, kā arī ar Malienas pagasta pašvaldības un rajona padomes darbiniekiem.
Tagad noskaidrojies, ka gotiņai, iespējams, bijuši tikai vielmaiņas traucējumi pēc atnešanās 10.aprīlī. To secināja Zemkopības ministrs Atis Slakters un Valsts veterinārās pārvaldes vadītājs Vinets Veldre, kad jau pēc karantīnas ierobežojumu atcelšanas vēlējās paši redzēt ne tikai govi, bet arī cilvēkus, kas bija ierauti šinī jezgā. Un tomēr vēl un vēl skanēja atzinīgi vārdi, ka viss ir izdarīts pareizi. Alūksnes rajonā cilvēki pierādījuši, ka nesamulst šādā kritiskā situācijā.
Rīkojas pēc iepriekš izstrādātas shēmas
Viss sākās 18.aprīļa pēcpusdienā, kad uz lauku sētu palīgā pasauca Malienas pagasta veterinārārsti Daci Balto.
“Paši bijām nobijušies, govs nevarēja lāgā nostāvēt uz kājām,” laikrakstam stāsta Ventas saimniece, 22 gadus vecā Aija S.. Gotiņai kājas bija čulgās. Veterinārārste konstatēja, ka govs slimības pazīmes ir līdzīgas lopu mutes un nagu sērgai raksturīgajām. Tā kā daktere bija instruēta, kā šādā situācijā jārīkojas, turpmāk viss noritēja pēc izstrādātās shēmas. Par Malienas govi Ventu uzzināja pat Ministru prezidents Andris Bērziņš.
Lauku sēta ar slimo govi un tur dzīvojošajiem cilvēkiem tika izolēta no ārpasaules. Tur palika arī veterinārārste D.Baltā. Viņai palīgos sūtīja Alūksnes rajona Veterinārās pārvaldes epizootoloģi Ausmu Kamerādi. Lai nodrošinātu sakarus ar lauku māju, ar mobilo telefonu un pārtikas krājumiem tur tika iesūtīts ugunsdzēsējs Edmunds Deksnis.
Gotiņai operatīvi veica analīzes. Pirmās divas bija negatīvas, tātad neapstiprināja sērgu. Trešo analīžu rezultāti bija jāgaida līdz 19.aprīļa septiņiem vakarā.
Slimajai govij temperatūru mērīja ik pēc divām stundām. Novēroja arī pārējos pārnadžus kūtī – teli, nesen piedzimušo bullēnu, divas cūkas, divas aitas un trīs jērus. Visu vienas ģimenes mantību, bagātību, jo, izņemot saimniecību, šiem cilvēkiem vēl ir tikai bērnu pabalsts un vecmāmiņas pensija. Un šinī jezgā pa vidu bija arī divi mazgadīgi bērni – četrus gadus vecais Aivis un divus gadus vecais Sandris. Arī viņu tētis, 32 gadus vecais Andris M., šinī situācijā varēja tikai gaidīt un cerēt uz to labāko. Visvairāk pārdzīvoja vecākā saimniece – 61 gadu vecā Anna M., kas bieži slaucīja asaras.
Un tomēr arī šinī skaudrajā situācijā mājās, kurās valdīja bailes un stress, neaizmirsa par cilvēcību. “Viss ir labi,” laikrakstam tobrīd telefoniski saka ugunsdzēsējs E.Deksnis. Esot baudītas kopīgas pusdienas. Tagad – tikai jāiztur un jāgaida.
Cilvēkiem “zonā” gādā maizi
Triju kilometru rādiusā tika izveidota norobežota zona. Tanī pavisam ietilpa 35 apdzīvotas un viena nepadzīvota lauku māja. Tika slēgti seši ceļi. Tos uz maiņām apsargāja zemessargi, policisti, ugunsdzēsēji. Zonā palikušie jutās kā ieslodzīti. Pie viņiem neielaida pastnieku. Arī uz veikalu paši tikt nevarēja. Par maizi zonā esošajiem gādāja zemessargi un pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Baltais. Aiznesa prasīto pārtiku līdz robežai un tur atstāja, lai cilvēki paši iet pakaļ.
Likās – neviens cilvēks nevar nepamanīts ieiet vai iziet no slēgtās zonas. Taču 19.aprīlī apmēram pulksten divpadsmitos dienā pie slimās govs saimniekiem ieradās negaidīta viešņa. Tā bija vecmāmuļas Annas M. meita, 36 gadus vecā Mārīte D. no Alūksnes. Bija dzirdējusi pa radio par Malienas notikumiem un steidzās pa viņai vien zināmiem ceļiem pie mātes ar sirdszālēm. Vēlāk gan izrādījās, ka cilvēku dakteri patiešām vajadzēja šinī mājā.
Atver divus no sešiem ceļiem uz “zonu”
Veterinārārstes nepagurstot sekoja līdzi gotiņas veselības stāvoklim, kamēr viena no dakterēm – A.Kamerāde – zaudēja samaņu. Bet tas bija jau gandrīz pašās notikuma beigās. Bija palikusi stunda līdz brīdim, kad paziņos laboratorisko analīžu gala iznākumu, kas izgaisināja visas aizdomas par lopu mutes un nagu sērgu. A.Kamerāde to uzzināja jau Alūksnes slimnīcā, kur viņai tika veikta intensīvā terapija.
Līdz tam Malienas pagasta padomei bija jāgādā par dezinfekcijas paklājiem, ko klāt uz ceļiem, lai divi no sešiem būtu atvērti. Tad ideja par paklājiem tika aizstāta ar citu risinājumu. Operatīvi tika saremontēta veca dezinfekcijas automašīna, kurai nebija akumulatora un gumijas cauruļu. 150 latus šim nolūkam atvēlēja Alūksnes rajona padome. Pulksten četros dienā viss bija sagatavots, lai tie, kam nepieciešams, varētu šķērsot iespējamās sērgas zonas robežu.
“Zemessargi, ģērbušies speciālos tērpos, dezinficēja ātras palīdzības automašīnas un citu transporta līdzekļu riteņus, kad tie izbrauca no iespējamās sērgas zonas. Gājējiem dezinficēja apavus,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes rajona nodaļas priekšnieks Intars Zitāns.
Pirms septiņiem noskaidro: sērgas nav
19.aprīlī, vēl nesagaidot septiņus vakarā, tiek pavēstīta ziņa, kas visiem liek atviegloti nopūsties – sērgas nav. Tikmēr slimā gotiņa Venta ir jau sasparojusies, braši stāv uz visām četrām kājām, ēd un dzer. Lopa saimniece Aija S. laikrakstam pauž, ka mājās nu jau visi “ir gandrīz līdz asarām”. Viņa esot laimīga, ka jau nākamajā dienā turpināsies dzīve ierastajā ritmā. Žēl esot veterinārārstes A.Kamerādes, kas saslimusi. Jācer, ka viņa drīz izveseļosies.
Analizē darbu, apkopo izdevumus
20.aprīlī Alūksnes rajonā pēc ārkārtas situācijas atcelšanas izjūt nogurumu un miega badu. Hronoloģiskā secībā tiek apkopota informācija par Malienas pagastā izsludināto ārkārtas situāciju sakarā ar aizdomām par lopu un mutes nagu sērgu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes rajona nodaļas priekšnieks I.Zitāns grib pateikt paldies daudziem cilvēkiem, kas pierādījuši izturību un godaprātu šinī situācijā. Sevišķi – ugunsdzēsējam E.Deksnim, kam bija psiholoģiski vissmagāk, jo viņš atradās saslimušās govs saimnieku lauku mājā kopā ar turienes iedzīvotājām un divām veterinārārstēm.
“Mūsu darbinieks E.Deksnis neapjuka arī tad, kad pēkšņi noģība veterinārārste Ausma Kamerāde. Viņš novērsa paniku,” saka I.Zintāns.
Veselības stāvoklis ir normalizējies
Alūksnes slimnīcā laikrakstu informē, ka pacientes A.Kamerādes veselības stāvoklis ir stabils. Viņa ārstējas terapijas nodaļā.
“Izdevumus, kas radušies ārkārtas situācijas izsludināšanas un veikto pasākumu rezultātā, aprēķināsim nākamnedēļ,” saka M.Kamerāds. Viņš arī piebilst, ka sērgas aizdomu gadījumā visus ārkārtas pasākumus lauku sētā apmaksā valsts. Zemniekam tas viss ir par velti. “Pārstāvu valsts iestādi. Tāpēc nedomāju, ka mums pēc ārkārtas situācijas piešķirs papildu līdzekļus izdevumu apmaksāšanai. Aprēķināt zaudējumus būs grūti. Jāsaņem rēķini par telefonu sarunām,” saka I.Zitāns.
