Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi grozījumus Izglītības likumā, liekot uzsvaru uz to, ka skolēniem ir jāzina ne tikai savas tiesības, bet arī pienākumi.
Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi grozījumus Izglītības likumā, liekot uzsvaru uz to, ka skolēniem ir jāzina ne tikai savas tiesības, bet arī pienākumi. Kāda, jūsuprāt, ir skolēnu attieksme pret saviem tiešajiem pienākumiem: mācīšanos, cieņu pret valsti un sabiedrību, pedagogu un citu izglītojamo personu interešu un tiesību ievērošanu, savas un citu personu veselības un dzīvības sargāšanu, izglītības iestādes vides sakopšanu?
– Valda Lapiņa no Gulbenes:
Tas ir atkarīgs no vecāku audzināšanas. Ja vecāki neieaudzina un neiemāca bērnam elementāras lietas – cieņu, darbu-, tad bērns arī neko nezina. Vispirms jau audzināšana notiek ģimenē. Ja mājās par skolu vai skolotājiem tiek kaut kas slikts runāts vai aprunāti pedagogi, tad bērna attieksme būs tāda pati. Skola un skolotāji noteikti nav vainīgi pie tā, ka, piemēram, bērns neizturas ar cieņu. Un, manuprāt, nelaime ir tā, ka viņi zina savas tiesības, bet pienākumu izskatās, ka viņiem nav. Pie mums ir visatļautība, bet demokrātija nekad nav bijusi visatļautība, tā ir kārtība.
– Līga Vītola no Gulbenes:
Skolēni zina tikai savas tiesības. Bet par pienākumiem, manuprāt, viņi neko nezina. Ja viņi pildītu savus pienākumus tā, kā zina savas tiesības, būtu ļoti labi un apsveicami.
– Džanita Priedeslaipa:
Ļoti slikti bērni izturas pret saviem pienākumiem. It īpaši cieņas izrādīšanā skolotājiem. Varbūt tā ir sabiedrības vaina, kā arī daudz kas atkarīgs no skolēna ģimenes. Domāju, ka daudzās ģimenēs vairs nevalda attiecības, kad viens otram pietiekami pievērš uzmanību, vecākiem nav laika uzklausīt un paskaidrot bērniem, piemēram, kā būtu jāizturas pret pedagogiem.
