Pēc raksta par Mālupes pagasta iedzīvotāju protestu pret Mālupes hidroelektrostacijas būvi uz Pededzes publikācijas SIA “Mūsu HES” vadītājs Filips Rajevskis informē.
Pēc raksta par Mālupes pagasta iedzīvotāju protestu pret Mālupes hidroelektrostacijas būvi uz Pededzes publikācijas SIA “Mūsu HES” vadītājs Filips Rajevskis informē, ka iebilst celtniecībai tikai “Lejiņu” īpašniece Gaida Āboliņa un “Graviņu” īpašniece Ināra Volksone.
“Pirms divarpus gadiem sāka projektēt Mālupes hidroelektrostaciju, un tad 27 Pededzes upei piegulošo zemju īpašnieki to atbalstīja. Ar viņiem ir parakstīti vienošanās līgumi, kas paredz daudzkārt lielāku atlīdzību, nevis tikai zemes kadastrālās vērtības kompensāciju. Iespējams, ka tas radīja vēlmi saņemt vēl vairāk,” domā F.Rajevskis.
Ar G.Āboliņu sarunās panākta vienošanās, ka apmēram 700 latu (100 latu par hektāru) vietā viņai par 7,2 hektāriem applūdināmās zemes maksās
6 000 latu, bet I.Volksone par 3,2 hektāriem zemes saņems 10 000 latu. “Piekritām, jo nevēlējāmies, lai kādam pagastam iedzīvotājam paliktu rūgtums. Braucu ar sagatavotiem līgumiem, bet acīmredzot apetīte bija augusi. Tagad Volksones kundze vēlējās saņemt 50 000 latu, bet Āboliņas kundze – 25 000 latu,” norāda F.Rajevskis. G.Āboliņa atzīst, ka šāda summa ir nepieciešama, lai kompensētu zaudējumus. “Zem ūdens būs aka, kas būs jārok no jauna, un arī ūdensvads apmēram 80 metru garumā. Tāpat nebūs vairs augļu dārza – 17 ražojošas ābeles, 10 plūmes, upeņu krūmi un zemenes. Vai tad tas neko nemaksā?” jautā G.Āboliņa. Viņa uzsver, ka pret hidroelektrostacijas būvi iebilst piecas pagasta saimniecības.
Nav pamata apturēt būvdarbus
Valsts būvinspekcija ir apturējusi hidroelektrostacijas būvdarbus, ko paredzēja sākt jau pagājušajā gadā. “Tagad zaudējumus cieš arī Mālupes zemnieks, kas šovasar vēlējās pie ūdenskrātuves ierīkot atpūtas vietu tūristiem. Gatera īpašniekam ir vajadzīgs tilts pār Pededzi, kas ir sagruvis un ko solījām atjaunot ar metāla konstrukcijām. Ar vairākiem applūdināmo zemju īpašniekiem ir vienošanās, ka viņi strādās hidroelektrostacijas būvē,” norāda F.Rajevskis.
Viņš atzīst, ka nav juridiska pamata apturēt hidroelektrostacijas būvdarbus. Visi dokumenti ar Ekonomikas ministriju ir nokārtoti atbilstoši likumam. Tāpēc SIA “Mūsu HES” ir pārsūdzējusi šo lēmumu tiesā. F.Rajevskis nevēlas “atklāt savas kārtis”, norāda, ka būvdarbus var pārtraukt tikai tad, ja tie rada dzīvībai bīstamu situāciju apkārtējiem iedzīvotājiem. Viņš uzsver, ka G.Āboliņa iesniegusi prasību par būvdarbu pārtraukšanu Alūksnes tiesā, taču tā prasību noraidījusi kā nepamatotu. “Tagad tiesa izskatīs Gaidas Āboliņas prasību par zemes apgrūtinājumu, nevis par būvdarbu likumību,” akcentē F.Rajevskis.
Prasīs atmaksāt kompensācijas
G.Āboliņas un I.Volksones prasība maksāt kompensāciju – kopā 75 000 latu – padara Mālupes HES projektu nerentablu. F.Rajevskis pieļauj, ka tieši uz to balstās prasība – vai nu maksājat kompensāciju, vai arī ciešat zaudējumus. SIA “Mūsu HES” pašlaik meklē likumīgus ceļus, kā atrisināt pretrunas. Ja tas neizdosies, firma prasīs atmaksāt kompensācijas un segt zaudējumus. Izpētes un projektēšanas darbos ir ieguldīti lieli līdzekļi. Ir izdarīti apmēram 60 dziļurbumi, lai nepaceltu gruntsūdens līmeni un neapplūdinātu pagasta iedzīvotāju pagrabus. Mālupes pagasta iedzīvotājiem esot samaksāts par lielāku zemes platību, nekā patiesībā applūdinās, lai viņi skaidri zina, ka augstāks ūdens līmenis nebūs.
Ir jāsaskaņo visas intereses
Madonas reģionālās vides pārvaldes direktors Jevgeņijs Sobko informē, ka ūdens līmeņa pacelšanas augstumu nosaka projektētāji. Viņš atzīst, ka katra darbība atstāj iespaidu uz apkārtējo vidi un šie jautājumi ir diskutējami.
“Mālupes hidroelektrostacijas projekts paredz paaugstināt ūdens līmeni par pieciem metriem tāpēc, ka lielas sekla ūdens platības pasliktina upes kvalitāti. Acīmredzot arī turbīnai ir nepieciešams šāds ūdens līmenis, lai hidroelektrostacijas būve atmaksātos,” secina J.Sobko. Seklas ūdens platības ātri sasilst, sāk ziedēt un vairojas ūdens augi. Viņš norāda, ka vasarā Pededze var sākt izžūt.
Agrāk dzirnavu īpašnieks ūdens līmeni nepacēla tik augstu, jo viņam tas nebija vajadzīgs. “Ir divas puses – ko var iegūt ar ūdens līmeņa pacelšanu un kādai ir jābūt ūdens masai, lai ražotu pietiekami daudz elektroenerģijas un būtu jēga būvēt HES,” secina Vides pārvaldes direktors.
Diskusijas ir novēlotas
J.Sobko uzsver, ka galvenais ir saskaņot celtniecību ar visiem piegulošo zemju īpašniekiem, jo bez tā būvdarbi nevar notikt. Viņš uzskata, ka tas nav noticis pietiekami korekti un tāpēc ir radušies konflikti.
Publiska projekta apspriešana veido sabiedrības viedokli, palīdz saskaņot ekonomiskās, vides aizsardzības un iedzīvotāju intereses. Bet tagad diskusijas ir nokavētas.
“Tā ir lielākā kļūda, ka gatavam projektam pasaka – nē, jo tā izstrādē ir ieguldīti līdzekļi. Daudzu mazo hidroelektrostaciju darbība pozitīvi ietekmē apkārtējo vidi un iedzīvotāju dzīvi,” norāda J.Sobko.
Zivsaimniecības institūts ir devis atzinumu, ka Mālupes HES netraucēs lašveidīgo (foreļu) zivju migrāciju. Turklāt projektā ir paredzēts papildināt zivju krājumus. J.Sobko min Āžu hidroelektrostacijas būvētāju pieredzi, kas papildināja zivju krājumus Tirzā un radīja jauku atpūtas vietu pagasta iedzīvotājiem.
