5.aprīlī pulksten 7.59 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Alūksnes novada Pededzes pagastu, kur noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā cietuši divi pasažieru autobusi, no kuriem viens pieder SIA “Gulbenes autobuss”. Par to raksta portāls “Alūksniešiem.lv”.
Novērtējot radušos situāciju, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupas vecākais inspektors Edmunds Ančs “Alūksniešiem.lv” stāsta, ka autobusi virzījušies pa brauktuvi viens otram pretī. “Vienam no tiem sākās sānslīde, un vadītājs netika galā ar tā vadību, strauji bremzējot, transporta līdzeklis saslīdēja un ar labo sānu ieslīdēja pretim braucošajā satiksmes autobusā. Sadursme notika uz ceļa virzienā no Zabolovas uz Pededzi. Viens no autobusiem tobrīd veda pasažierus, arī skolēnus, no Zabolovas caur Pededzi uz Liepnu, bet otrs bija ceļā no Moldovas uz Krievijas robežu, lai tālāk brauktu uz Maskavu,” saka E.Ančs.
Notikuma vietā strādāja divas VUGD automašīnas ar deviņiem cilvēkiem no Alūksnes un viena VUGD automašīna no Gulbenes. Glābēji ar instrumentu palīdzību no iesprostojuma atbrīvoja cietušo Moldovas autobusa pasažieri. Nelaimes gadījuma cietušo veselības stāvokli novērtēja mediķi, kuri šeit bija ieradušies ar četrām ātrās medicīniskās palīdzības automašīnām. Autobusā atradās 11 bērni, no kuriem vairākus nogādāja uz slimnīcu, bet pēc citiem, kuru veselības stāvoklis to atļāva, ieradās vecāki, lai aizvestu tālāk uz skolu. Sabiedriskajā transportā atradās arī viena pasažiere, kura brauca uz Pededzi un negadījumā guva ceļgalu sasitumus. Slimnīcā nogādāti arī divi no četriem Moldāvijas autobusa pasažieriem.
Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins “Alūksniešiem.lv” saka, ka ārvalstu autobuss nebija aprīkots ar laikapstākļiem piemērotām riepām, kas bija viens no satiksmes negadījuma cēloņiem.
SIA “Gulbenes autobuss” autobusa vadītājs Ilgonis Jevsejevs “Alūksniešiem.lv” saka – pēkšņi ieraudzījis, ka pretimbraucošais autobuss jau ir šķērsām uz brauktuves. “Skolēni autobusā sāka kliegt, bet es pamanīju, ka transportlīdzekļu sadursmes brīdī pa otra autobusa logu izlido pasažieris. Viņš nokrita zemē bez dzīvības pazīmēm, bet pēc neliela mirkļa tomēr sakustējās un piecēlās. Trieciens bija pamatīgs, par ko liecina arī manā autobusā atvēries stūres drošības spilvens, sadragātā autobusa priekšpuse un saliektās autobusa krēsla atzveltnes,” stāsta I.Jevsejevs.
Autobusa vadītājs ir pieredzējis šoferis ar darba stāžu, kas rēķināms no 1973.gada, bet šādā avārijā viņam savā dzīvē nācies iekļūt pirmo reizi. Viņš atzīst, ka ceļus noteikti vēl joprojām vajadzētu apstrādāt ar pretslīdes materiālu, turklāt tie ir tik bedraini, ka vietām nav pat izbraucami. “Tas ir kaitīgi arī šofera veselībai – ik dienu kratīties šajās bedrēs. Man ir 68 gadi, bet, atbalstot valsti, vēl strādāju. Sabiedriskā transporta vadītāju trūkst – kursi ir dārgi, lai strādātu, jāceļas agri, arī atbildība, pārvadājot pasažierus, ir liela, bet alga – maza, tādēļ jaunie neraujas strādāt šajā amatā,” saka I.Jevsejevs.