Aina dunce: atzīst, ka bijusi iepriekšēja nojauta.
Aina dunce: atzīst, ka bijusi iepriekšēja nojauta
Gulbenes rajona Stradu pagasta “Upatnieku” mājas saimniecei Ainai Duncei govs Sakta 18.jūnijā sagādāja negaidītu pārsteigumu. Tai kārtējo reizi piedzima nevis viens, bet vairāki teliņi. Šoreiz – trīnīši – divas telītes un bullītis.
“Sakta ir laba un skaista gotiņa. Dienā dod no 18 līdz divdesmit litriem piena. Kad 1992.gadā, likvidējoties kolhozam, to paņēmu par pajām, nedomāju, ka būs tik ražīga,” priecājas saimniece Aina Dunce.
Govij šī ir piektā laktācija. Pirmajā atnešanās reizē piedzimis viens, tad četri un divi teļi. Ja vien pērnais gads nebūtu neveiksmīgs, atkal būtu četrīši. Trīnīšiem nākt pasaulē palīdzējis Mārtiņš Pujāts, bet mākslīgās apsēklotājas pienākumus veikusi tehniķe Gita Rijniece.
“Ja mums visas govis būtu tādas, tad varētu tikai priecāties un cerēt, ka lauksaimniecības nozare lopkopība nezudīs. Diemžēl pašreizējā situācija liecina, ka lopu skaits rajona zemnieku saimniecībās turpina samazināties,” atzīst Stradu pagasta SIA “Dālderi” vadītājs Aigars Malcāns.
(Turpinās no 1. lappuses)
Saimniece stāsta, ka teliņus, kurus visus dēvē par Sundiem, audzēšot. Saimniecībā ir sešas slaucamas govis, bet neviena līdz šim neesot aplaimojusi ar tādu teļu skaitu. Pienu A.Dunce nosūta pārstrādei uz Smiltenes pienotavu.
“Samaksu par nodoto produkciju saņemu regulāri, atkarībā no tās daudzuma un kvalitātes. Arī lopiņus cenšos pabarot, cik vien labi tas iespējams,” saka A.Dunce.
Govis viņa gana tuvējās pļavās,
kas atrodas turpat pie mājām. Saimniece stāsta, ka neskopojoties ar kombinētās spēkbarības izēdināšanu govīm, kā arī atvēlot pa maizes rikai.
“Vajadzētu sākt sarūpēt sienu, bet pļavas pielijušas, un ne ar kādu tehniku nevar strādāt. Sadarbojos ar “Dālderiem” un, cik vajadzīgs, sienu pērku no viņiem,” saka Aina.
Sevi viņa raksturo kā pilsētnieci, kas vecumdienās izvēlējusies dzīvi laukos un par to nesūdzas.
“Nevaru iedomāties, ka man vajadzētu dzīvot pilsētā un vadīt dienas, sēžot pie dzīvokļa loga, skatoties uz cilvēkiem, kas iet tam garām, un domājot par brīdi, kad “baltā” paņems līdzi. Man vajag strādāt, tad dienas paiet ātrāk,” saka Aina Dunce.
