Latvijas Zemnieku federācija pusgada laikā trešo reizi vērsusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē ar ierosinājumu atkārtoti izskatīt jautājumu par zemes pirkšanas un pārdošanas iespējām ārvalstniekiem.
Latvijas Zemnieku federācija pusgada laikā trešo reizi vērsusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē ar ierosinājumu atkārtoti izskatīt jautājumu par zemes pirkšanas un pārdošanas iespējām ārvalstniekiem, kam tā vienmēr bijusi iekārojams objekts
“Savu zemi neturam vērtē. Pierādījums tam ir fakts, ka, noslēdzot sadaļu par brīvu kapitāla kustību ar Eiropas Savienību, esam apsolījuši ar 2003.gada 1.janvāri atcelt ierobežojumus Eiropas Savienības fiziskām un juridiskām personām zemes iegādē,” saka Latvijas Zemnieku federācijas preses sekretāre Klāra Paipala, uzskatot, ka Latvijas zeme allaž kādam bijis iekārojams objekts.
Šo patiesību apliecina vēstures fakti, pierādot, ka īsti brīvi un neatkarīgi pēdējā gadu tūkstotī esam bijuši pavisam īsus mirkļu, jo kalpojām daudziem. Citu pārsvars vienmēr bijis lielāks par mums, tāpēc latviešu tautai vajadzējis liekties un atkal celties cīņai par neatkarību un savu zemi.
Pārāk liela labvēlība
Brīvā kapitāla kustība ar Eiropas Savienību, kas paredz iztikt bez ierobežojumiem lauksaimniecības zemes iegādē, kārtējo reizi liecina par Latvijas labvēlību, jo, kā uzskata Zemnieku federācija, pārējās Eiropas Savienības kandidātvalstis gan nav tik “labvēlīgas”. Komisārs Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumos Ginters Ferhoigens izteicis gatavību pieņemt kandidātvalstu prasību par zemes tirgus pārejas periodu. Viņš uzskata, ka nepieciešams aizsargāt kandidātvalstu lauksaimniecības un meža zemju izpirkšanu, jo šinīs valstīs ir zemas cenas. Īpaši tīkams šķietot Latvijas variants – tikai divi gadi, un, ārzemnieki pērciet veseli, ja paši latvieši to nevēlas.
“Izpatikšanas” politika
Eiropas Savienības paplašināšanas speciālists ar konkrētiem skaitļiem pierāda, ka Latvijai labāk tīk konsekventa “izpatikšanas” politika, jo tā atsakoties no Eiropas Savienības piedāvātā pārejas perioda. Tiesa, Polijas prasītie 18 gadi esot pārāk daudz, garš esot arī desmit un 12 gadu pārejas periods, tāpēc līdz jūlijam būšot skaidrs Eiropas Savienības viedoklis.
Rezultāts nav rožains
Zemkopības ministrija nevēlas piešķirt subsīdijas zemes iegādei, motivējot, ka brīvais zemes tirgus sekmēs zemes cenu celšanos. Eiropas Savienības dalībvalstīs zemes cenas svārstās no 4000 līdz 7000 latu par hektāru.
Arī subsidēšana notiek netieši caur modernizācijai paredzētajām subsīdijām, atbrīvojot līdzekļus zemes pirkšanai. Tikai rezultāts neesot rožains. “Zemnieku vairākumam nav naudas, lai pirktu brīvo zemi. Turklāt arī esošā zeme varot nonākt banku īpašumā, jo tā ir ieķīlāta. Un bankas Latvijā pieder skandināviem, vāciešiem, frančiem,” uzskata K.Paipala.
Kas atliks latviešiem? Braukt piepelnīties uz Īriju, strādājot par laukstrādniekiem, uz Vāciju par guvernantēm, uz Norvēģiju par medicīnas māsām, uz Itāliju par ielasmeitām. Tomēr Eiropas Savienībai arī tas nepatīk, tāpēc top likums par brīvā darba spēka tirgus ierobežošanu.
Par kalpu savā zemē
Apsverot faktu, ka Latvijā zemi tīko ārzemnieki, kas ne vienmēr to arī kopj un apstrādā, licis gremdēties pārdomās ne vienam vien zemniekam.
Pamatoti ir šo cilvēku izteikumi, ka latvietis zemes iegādes ierobežojumu atcelšanas rezultātā kļūs par kalpu paša zemē. Pie tam – lētu kalpu.
Tāpēc laukos cilvēki dzīvo ar cerību, ka varbūt Zemkopības ministrija respektēs Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ierosinājumu un vērsīsies Ministru kabinetā, lai vēlreiz pārskatītu zemes pārdošanas nosacījumus.
Arī Zemnieku federācija pauž cerību, ka Ministru kabineta lēmums būs pozitīvs, bet savukārt Saeimas komisijas ierosinās noslēgtās sarunu sadaļas ar Eiropas Savienību skatīt atkārtoti. Tas būtu uzskatāms par mums vēlamu procesu, jo kurš gan vēlamies, lai mūsu dārziņā gurķus audzē ārzemnieks.
