Džeims Kenets Svīts jūlija vidū dosies atpakaļ uz mājām – Amerikas Savienotajām Valstīm pie vecākiem Ņujorkā.
Džeims Kenets Svīts jūlija vidū dosies atpakaļ uz mājām – Amerikas Savienotajām Valstīm pie vecākiem Ņujorkā. Latvijā viņš nokļuva ar “Peace Court” starpniecību kā brīvprātīgais un nodzīvoja šeit vairāk nekā divus gadus.
“Ideju braukt uz kādu citu valsti es ieguvu vienā no Amerikas baznīcām, kur pusaudžiem notiek dievkalpojumi. Spriedām, kā atzīmēt 2000. gada svinības – gadu miju. Viņi domāja, ka jāizdara kaut kas labs – kāds pakalpojums, kas orientēts uz labdarību. Šajā jautājumā viņi bija ārkārtīgi dedzīgi. Pēc pāris dienām arī es sāku par to nopietni domāt. Nekad dzīvē nebiju darījis ko līdzīgu,” stāsta Džeims Kenets Svīts.
Latvija neatbaida
“Toreiz tikko biju šķīries no sievas. Mani bērni bija jau pieauguši. Paliku viens. Darba meklējumu firma “Peace Court” piedāvāja man braukt uz Latviju. Es nezināju par šo valsti neko. Vienīgi to, ka tā atrodas Centrāleiropā. Viņi norīkoja mani kā brīvprātīgo. Biju strādājis vadošos amatos, tāpēc iekļāva pilsētu attīstības projektu darbiniekos. Sākumā biju Valmierā, pēc tam Līvānos,” saka amerikānis.
Māca runāt angliski
Dž.K.Svīts ir lielisks skolotājs. To atzīst viņa skolēni, kam viņš Latvijā māca angļu valodu. “Viņa sabiedrībā var justies brīvi un nepiespiesti nodarboties ar visgarlaicīgākajām lietām, kas var būt arī aizraujošas. Piemēram, ar prieku mācos runāt angliski,” saka viņa skolniece.
“Nekad neesmu bijis skolotājs. “Peace Court” man deva pamatsoļus svešvalodas mācības metodikai. Vispirms pasniedz visu informāciju, tad piedāvā vingrinājumus, lai sniegto informāciju būtu iespēja lietot. Tas arī viss,” atzīst skolotājs.
“Esmu izbrīnīts par šejieniešu labajām angļu valodas zināšanām. Ar izteikšanos mēdz būt grūtāk, bet ir vajadzīgs treniņš, un runa kļūst tik plūstoša un pareiza, ka prieks. Cilvēkiem ir jāizjūt valoda, jārunā, jāpieliek pūles tās apguvē. Cik daudz, tas ir katram atšķirīgi, jo runa ir individuāla lieta. Regulāri ir jāatkārto mācītais, jo tikai tā var ielāgot vajadzīgo.”
Pats apgūst valodas
“Lai labāk spētu pasniegt angļu valodu, saprastu skolēna problēmas, pats apgūstu latviešu valodu. Nav vienkārši. Tas ir visgrūtākais, dzīvojot Latvijā, jo valoda, kurā šai valstī runā, ir tik dažāda!” Runa, ko dzirdu domē vai skolā, atšķiras no tās, ko lieto tirgū. Šeit dzīvojot, jāzina ne tikai angļu un latviešu, bet arī krievu valoda. Tas ir nepieciešams, lai es varētu būt drošs, ka varēšu ar visiem sazināties. Turklāt interesanti ir arī latviešu valodas dialekti, it sevišķi latgaļu,” saka amerikānis.
“Es visu mūžu runāju amerikāņu valodā. Latvijā atkārtoju angļu gramatiku, ko neesmu darījis vairāk nekā 20 gadu. Angļu no amerikāņu valodas gramatikas atšķiras. Amerikāņi mēdz visu saīsināt un vienkāršot. Piemēram, viņi māca trīs laikus, briti – 12.”
Iesaka ekonomēt
Dž. K. Svīts strādā gan ar krievu, gan latviešu skolas audzēkņiem. Viņš iesaka izveidot vienu lielu skolu, kur mācītos dažādu tautību bērni. Būtu daudz ekonomiskāk. Arī integrācija raitāk notiktu gan audzēkņu, gan pedagogu vidū. Atsevišķi katram savā skolā dzīvot ir dārgs prieks. Vienā lielā skolā būtu mazāk administratīvo darbinieku. No divām datorklasēm varētu izveidot vienu – ļoti labu.
Viņaprāt, Latvijā ekonomiskā saimniekošana “klibo”. Tas izpaužas arī apstāklī, ka ir daudz mazu veikalu ar lielu preču klāstu. Vai arī tādā izpausmē, ko nākas pamanīt provincē, ka centrālās ielas pilsētās ir sliktāk apgaismotas nekā apdzīvotās vietas perifērijā.
Analizē situāciju
“Amerikā strādāju Ņujorkas piepilsētas atomelektrostacijā, kur nodarbināti 1300 cilvēki. Amerikas Savienotajās Valstīs ir apmēram 100 šādu staciju. Biju nodaļas vadītājs – inženieris. Veidoju speciālus testus problēmu risināšanai,” atklāj Džeims Kenets Svīts.
“Latvijā, runājot par enerģijas ražotnēm, ir domāts tikai par mazu, vienā apvidū koncentrētu staciju. Efektīva elektrības kontroles spēja būtu, ja tā darbotos kopēji Baltijai, Polijai un daļai Krievijas. Liela stacija, kas ražo elektrību visai Latvijai uz ūdenskrituma bāzes, izmaksātu lētāk nekā daudz mazas,” spriež amerikānis.Viņš arī piebilst, ka pārsteidz tas, ka Latvijā ražotnes celtniecību sabiedriski neapspriež. Piemēram, ceļ elektrostaciju, ir problēmas ar ūdens līmeni. Māju īpašnieki, kurus skar šis notikums, ir uztraukušies, protestē. Procesi norit strauji, informācijas nav. Bet šie cilvēki taču ir iesaistīti procesā, viņiem ir jāzina, kas notiek. Amerikā, kad būvē vienalga kādu staciju, veic vides izpēti. Tas notiek publiski, visus informējot. Iedzīvotājiem ir iespēja izteikt protestu un viedokli un analizēt.
Veido karjeru
“Jā, man patīk savs darbs. Es studēju elektriskās zinības, bet uzsvaru liku uz elektrisko enerģiju. Kad beidzu koledžu, attīstīju savas spējas šajā jomā jūrā uz kuģa, kur darbojos ar reaktoriem, ar enerģijas staciju. Mums bija uz atomu elektroenerģijas balstītas zemūdenes. Apgūstot šo māku un attīstot zināšanas, es sāku mācīt iesācējus un no militārās sfēras pārgāju uz komerciālās enerģijas pārvaldi. Strādājot jaunu modeļu testēšanā, ieguvu jaunu darbu. Mani paaugstināja amatā. Manā redzeslokā bija elektrības ražotne diviem jauniem modeļiem, tāpēc strādāju divās stacijās. Lielākajā no tām notika reorganizācija, un es kļuvu par tās tehniskās nodaļas vadītāju – inženieri,” stāsta amerikānis.
Jūt atsaucību
“Latvijā, vēloties palīdzēt, es savu darbu daru no sirds, nevis lai kādam izpatiktu. Ja izdodas, ir bezgala laba sajūta. Izjūtu atsaucību no cilvēkiem. Bērni ir pretimnākoši. Pieaugušie apvaicājas, kā sokas, grib zināt par Ameriku. Līvānos esam nodibinājuši angļu klubu, kur skolēni gan no krievu, gan latviešu skolām sarunājas angliski. Ar angļu valodas pilnveidi palīdzu tiem, kas raksta projektus angliski,” saka pasniedzējs.
Trūkst gaismas
Dienas, ko nodzīvo Latvijā, Džeims Kenets Svīts skaita. “Esmu šeit divus gadus un 24 dienas,” viņš konstatē dienā, kad sarunājamies – 28. jūnijā. “Atrasties un strādāt šeit ir interesanti, taču grūti ir novembrī un decembrī, kad dienas ir īsas un gaismas tik maz. Daudz uzturos telpās. Esmu domājis par to, kā turpmāk varēšu izmantot latviešu valodu, ko iemācījos. Tā noderēs draudzībai ar Latviju un šeit man pazīstamajiem cilvēkiem,” viņš paredz.
Vīzītkarte
Vārds, uzvārds: Džeims Kenets Svīts.
Vecums: 50 gadi.
Dzimšanas diena: 15. janvāris.
Izglītība: bakalaura grāds elektriskajā enerģētikā, maģistra grāds – biznesa menedžmentā.
Profesija: vadītājs, enerģētiķis, tehniķis.
Ģimene: divas meitas (27 un 25 gadi), divas reizes šķīries.
Vaļasprieki: ceļot, fotografēt.
Mīļākā mūzika: krievu rokmūzika, no latviešu – klausās “Prāta vētru” un folkmūziku.
Iecienītākais ēdiens: griķi, Latvijā lieliski garšo saldskābmaize.
Pārsteigumi Latvijā: Līgo un Jāņu tradīcijas un kāzas, ko svin nevis vienu pēcpusdienu, kā tas ir Amerikā, bet gan vairākas dienas.
