Šajās krustcelēs esmu jau bijusi… Toreiz kaut kas palika nepateikts – kāds neatminēts vārds, kāda novēlojusies doma, aiz bikluma un neziņas paslēpies teikums.
Šajās krustcelēs esmu jau bijusi…
Toreiz kaut kas palika nepateikts – kāds neatminēts vārds, kāda novēlojusies doma, aiz bikluma un neziņas paslēpies teikums. Kāds neatdots glāsts un nesaņemts maiguma mirklis.
Kaut kas palika arī nesaprasts – kāda aizturēta nopūta, nomaldījusies asara, glāstam pastiepta roka. Laipa pāri nesaskaņām un tilts pāri aizvainojuma bezdibenim.
Un kaut kas tur bija pavisam lieks- spītības akmeņiem būvēts klusuma mūris…
Es stāvu krustcelēs. Nosalis vārds silda savas glāstam pastieptās rokas pie maiguma ugunskura…
