Vakar vakarā ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts vienoties akcijā “Gaismas tilti” – ar savu gaismiņu – mazu svecīti, lukturīti, kabatas bateriju vai jebkādu citu gaismas ķermeni – doties uz tuvāko tiltu un vienlaikus ar tūkstošiem tautiešu citās Latvijas malās izgaismot Latvijas tiltus, tādējādi simboliski iededzot savu mīlestību pret mūsu tēvzemi.
Skaists, vienojošs un svēts mirklis… Mirklis, kurā, paceļot savu gaismiņu pret debesīm, katrs varējām ievēlēties kādu vēlēšanos kā tajā skaistajā Raimonda Paula dziesmā: “Kamēr svecītes deg, kamēr vien esi dzīvs, viss tu vēl vari būt, vēlies, tikai vēlies!”
Šis pasākums bija tikai viens no Latvijas 90 gadu jubilejas gaidīšanas pasākumiem, un tie skaistākie droši vien vēl tikai priekšā. Un mēs varam lepoties par to! Mēs varam lepoties par savu mazo zemīti, tās sīkstajiem iedzīvotājiem, spēcīgajiem sportistiem, kas mūsu valstij arī šonedēļ olimpiādē ir sagādājuši augstākā kaluma medaļas, par izciliem mūziķiem, māksliniekiem, aktieriem. Mēs varam būt lepni arī par to, ko katrs esam darījuši savas mazās zemītes labā.
Šonedēļ kāds puisis, kurš jau kādu laiku dzīvo kādā citā Eiropas valstī, man jautāja, vai es nevēlētos dzīvot kur citur un vai man Latvijā ir labi. Es atbildēju: “Jā, man šeit ir labi!” Tobrīd es nedomāju par problēmām un dažādām negācijām, jo tās, manuprāt, ir visur, bet es mīlu savu zemi – savu Latviju! Tā ir mana un manu senču dzimtene, tās ir manas mājas
