Vasara ir kāzu laiks, tieši tādēļ “Dzirkstele” izsludināja kāzu fotogrāfiju konkursu portālā “www.dzirkstele.lv”. Varam sākt balsošanu portālā. Piedāvājam ieskatam dažas bildes, pārējās skatīt portālā “www.dzirkstele.lv”. Fotogrāfijas iesūtīja arī Ieva un Edgars Vāgentroči, kuri uzticēja mums savu kāzu stāstu.
Saviļņojošu brīdi – kāzas – sev, savējiem radiem un draugiem viņi sarūpēja nupat – 8.augustā. Zīmīgajā datumā Ieva Čakare iemantoja vīra uzvārdu. Abi bija balti, jo latviešiem baltā ir prieka un svētku krāsa.
Ieva saka, ka kāzas bija plānotas un jaunieši tām rūpīgi gatavojās, cītīgi krāja naudu. Jau februārī Ieva un Edgars uzrunāja izraudzītos vedējus Jāni un Guntu Reinsonus no Jaungulbenes. Saņēmuši viņu jāvārdu, jaunie ļaudis sāka prātot, kur un kādas vēlas savas kāzas. Edgars bilst, ka zināja vienu – viņš vēlas lielas kāzas. Tagad abi atzīst, ka viss ir izdevies lieliski. Aptuveni 20 minūtes pirms mičošanas sarosījušies “čigāni”, kas gribējuši nozagt līgavu, taču Edgara draugs, kas ir profesionāls apsargs, nedeva “čigāniem” nekādas cerības.
Jaunās ģimenes dibināšanas svētkos piedalījās teju 70 viesu – lielākoties radi, kā arī aptuveni 20 draugu, kas svinībās ienesa jautrību un atraisītu gaisotni. Kāzu norises vieta bija Vecgulbenes muiža. Tur kāzas ritēja visu nakti, tad turpinājās jaunā pāra ģimenes ligzdā – Daukstu pagasta “Dreiņos”, līdz pēdējie viesi bija izklīduši un sākās jauna darba nedēļa. Par mūziku kāzās rūpējās Edgara novadnieki no Talsu rajona Dursupes – grupa “Nav problēmu”, kurā ir divi mūziķi.
Kāzu tērpus jaunieši iegādājušies Rīgā, kāzu salonā, divus mēnešus pirms laulību reģistrācijas. Ievas izraudzītajai kleitai piestāvēja līgavas rota – plīvurs, kas viļņojās pāri mugurai. Līdz tam viņa nebija iedomājusies, ka šāda rota var būt tik skaista.
Piepildīta jaunā pāra vēlme laulību reģistrēt tieši Gulbenes dzimtsarakstu nodaļā, nevis baznīcā. Uzreiz pēc svinīgās ceremonijas viņi kopā ar tuviniekiem devās uz kapsētu, lai šajā dienā pateiktu paldies mūža mierā dusošajam tētim Egilam par mīlestību, ko viņš dāvājis, audzinot meitu.
Pēc tam jaunieši bānītī devās kāzu ceļojumā līdz Stāmerienai. Tur zirgu pajūgā Ieva un Edgars brauca līdz pilij un uzticēja savas mīlestības noslēpumu, lūdzot svētību turienes parka dižozolam, kuru vietējie ļaudis dēvē par mīlestības koku. Ceļš atpakaļ uz Gulbeni veda pāri diviem tiltiem. Uz katra no tiem jaunais pāris piestāja. Vedēju mudināti, Ieva un Edgars teica viens otram mīļvārdiņus, demonstrējot abu savienībai raksturīgo humora izjūtu.
Jaunā pāra godam bija sarūpēti arī vairāki kāzu vārti. Vieni no tiem bija Gulbenes sporta centrā. Tā darbinieki vedēju pāri mudināja šautriņas mērķēt mazītiņā sirdī no četru metru attāluma, bet Ievai un Edgaram bija jātrāpa lielā sirdī no pusmetra attāluma. Jaunā ģimene saņēma daudz jauku vēlējumu ar krietnu humora devu, tāpēc būs ko atcerēties visu mūžu.
