Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti atgādina, ka joprojām tiek reģistrēta augsta saslimstībā ar A hepatītu, un aicina ievērot nepieciešamo profilaksi. Šīgada pirmajos septiņos mēnešos reģistrēts jau 401 A hepatīta saslimšanas gadījums.
Aģentūras Sabiedrisko attiecību daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga informē, ka jūlijā reģistrēts 91 saslimšanas gadījums, salīdzinājumam – 2007.gadā tika reģistrēti 15 A hepatīta gadījumi un 2006.gadā – 47.
Gulbenes rajonā šogad astoņos mēnešos reģistrēti četri saslimšanas gadījumi ar A hepatītu. Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiāles infekciju slimību epidemioloģijas daļas vadītāja Ilzīte Zaļuma, informē, ka no augustā reģistrētajiem gadījumiem divi saslimušie bijuši skolas vecuma bērni. Pērn Gulbenes rajonā un pilsētā nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar A hepatītu.
Visvairāk A hepatīta gadījumi šogad reģistrēti Rīgā – 324 gadījumi, Rīgas rajonā – 41 saslimšanas gadījums un Ogres rajonā – 10. Infekcijas izplatīšanās varētu palielināties sākoties mācību gadam, sakarā ar to, ka bērni biežāk kontaktējas ar vienaudžiem izglītības iestādēs. Sepciālisti iesaka, sākoties jaunajam mācību gadam, lielāku vērību pievērst skolēnu higiēnai.
Pasargāt var vakcīna
Pasargāt sevi no saslimšanas ar A hepatītu var: bieži mazgājot rokas, obligāti pēc tualetes apmeklējuma, pirms un pēc ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas, kā arī pirms ēšanas; lietojot uzturā tikai drošas izcelsmes ūdeni; ja nav informācijas par ūdens kvalitāti, pirms lietošanas to nepieciešams novārīt; vasaras periodā nepeldēties ūdenskrātuvēs, par kuru ūdens kvalitāti nav informācijas.
Lai izsargātos no A hepatīta, ir iespējams vakcinēties.
“Vakcinācija tiek rekomendēta pirms došanās uz valstīm, kurās ir augsta saslimstība ar A hepatītu; cilvēkiem ar augstu komplikāciju risku saslimt ar A hepatītu, tajā skaitā cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām aknu slimībām,” informē E.Sprūde-Nesenberga
Inficēties var vairākos veidos
„A hepatīts ir vīrusu izraisīta slimība, kas izplatās kā zarnu infekcija. Pirmie slimības simptomi parādās 15 līdz 50 dienā pēc inficēšanās – slikta dūša, nogurums, apetītes zudums, drudzis, sāpes labajā paribē. Bieži vien sūdzības atgādina gripai līdzīgu saslimšanu vai kuņģa – zarnu trakta traucējumus. Aizdomas par hepatītu rodas, kad pacientam parādās tumšs urīns. Pēc dažām dienām acu baltumi un āda paliek dzelteni. Nereti infekcija norit bez simptomiem. Saslimšanas gadījumā nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta,” norāda aģentūras pārstāve.
Visbiežāk A hepatīta vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku tiešā sadzīves kontakta ceļā un ar priekšmetiem, kas piesārņoti ar slimnieka fekālijām, roku higiēnas neievērošanas dēļ, kā arī dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu, peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām, un dzimumakta laikā ar inficēto personu.
