Augusta sākumā man bija iespēja pāris dienas būt kaimiņvalstī Igaunijā. Ekskursijas maršrutā, kas ietvēra Tartu, Otepē un Pērnavu, bija iekļauta arī zemnieku saimniecības “Raja – Talu” apskate. Saimniecība, kas atrodas Pērnavas apriņķī netālu no pilsētas Kilingi – Nemme, nodarbojas ar mazo dzīvnieku audzēšanu, kas ir saimnieku vaļasprieks un arī bizness.
Apzīmējums “mazie dzīvnieki” nenozīmē, ka tur audzē tikai pundurtrušus, kāmjus un citas mazas radības. Saimniecībā, kurā strādā visa ģimene – četri cilvēki, audzē un pavairo mazus zirgus, mazas govis, aitas un kazas, kā arī pundurcūkas. Par šo piemīlīgo un visai draudzīgo radījumu aplūkošanu ir jāmaksā. Var maksāt igauņu kronās, netiek noniecināti arī lati. Vēlams zināt angļu valodu, lai saprastu, ko stāsta saimnieki. Nevienam te neprasa uzrādīt sanitāro grāmatiņu. Brīvi var ieiet aplokā, lai ne tikai paglaudītu krēpainīšus, bet arī lai kopā ar viņiem fotografētos. Četrkājainie modeļi ir ļoti pacietīgi. Vienīgais viņus ir aizliegts barot ar kārumiem, jo tad viņi mēdz savā starpā skandalēt, lai cits citam atņemtu tīkoto kārumu.
Spēj panest 500 kilogramus
Aploks, kurā savā nodabā ganās augumā mazie zirdziņi, kas iepirkti Vācijā, izskatās tā, it kā kāds tajā būtu pa savam prātam izkārtojis spēļu zirdziņus. Dzīvnieki nav cilvēku selekcionēti. Viņu dzimtene ir Ziemeļanglija, kur viņi sastopami savvaļā. Nesteidzīgi viņi plūc zāli un krūmu atvases vai arī snauž ar zemu nokārtām galvām. Izrādās, ka vecākie zirgi guļ stāvus, bet zālē atpūšas tikai kumeļi. Zirdziņi maksā, sākot no 8000 līdz 20 000 kronām. Pirms astoņiem gadiem saimnieki nelielu skaitu iegādājušies pašu priekam, bet tas kļuvis par biznesu, jo zirdziņi tiek pavairoti un daudzi aizceļojuši uz citām valstīm un saimniecībām, tajā skaitā arī uz Latviju. Ganāmpulka paplašināšanai Eiropas Savienības līdzekļi izmantoti netiek. Tikai šogad vien piedzimuši deviņi kumeļi. Saimnieki cer, ka nākamgad piedzims jau desmit kumeliņi. Igaunijā ar mazo zirgu audzēšanu šobrīd nodarbojas sešas saimniecības. Īpaši daudz apmeklētāju saimniecībā ir vasaras mēnešos. Starp viņiem – daudz potenciālo pircēju. Vasarā saimniekiem talkā nāk bērni, kuri labprāt uzņemas gidu pienākumus.
“Pirmos astoņus zirgus iegādājāmies pirms astoņiem gadiem. Tad viņus apskatīt nāca draugi un radi, bet pamazām viss vērtās plašumā. Šobrīd saimniecībā ir 44 zirgi. Katru pavasari zirgus iegādājamies arī papildus, lai izvairītos no pārliekas radniecības,” stāsta saimniece. Katram zirdziņam ir savs vārds. Šie zirgi spēj pavilkt deviņas reizes smagāku vezumu par sevi, spēj panest pat 500 kilogramus smagu nastu. Saimniece stāsta, ka pirms daudziem gadiem arī cilvēki bijuši augumā mazāki, tāpēc šos dzīvniekus izmantojuši darbam. Saimniecībā mazos zirgus darbam neizmanto, jo noderīgāka ir lauksaimniecības tehnika. Vasarā zirgi uzturas aplokos, bet ziemas sezonā katrs apēd apmēram 300 kilogramu siena. Zirgi spēj izturēt pat 25 un 30 grādu aukstumu, jo viņiem ir samtaini biezs apmatojums ne tikai uz ķermeņa, bet arī uz kājām, interesanti veidotas arī krēpes, kas aug uz vienu pusi. Ja ziemā ir īpaši auksts un vējains laiks, zirgi visi kopā uzturas nelielā nojumē.
Ar govīm nekonfliktē
Mazie zirgi labi satiek ar augumā nelielajām govīm. Tās ir visparastākās piena devējas, kuru auguma samazināšana ir apzināta saimnieku rīcība, lai ietaupītu ne tikai barību, bet arī vietu novietnē. Arī šie dzīvnieki lielākoties uzturas elektriskā gana iežogotajos aplokos no agra pavasara līdz ļoti vēlam rudenim. Ragaines ir drošas un īpaši neuztraucas, ja kāds apmeklētājs vēlas pabužināt viņu cekulus. Saimniece stāsta, ka govis nezin kāpēc baidoties tikai no bērniem. Lai arī mazas augumā, piemēram, piecus gadus vecas govs augstums ir apmēram 1,15 metru augstums. Gaiši brūnās gotiņas dienā dod astoņus līdz deviņus litrus piena. Govs augumu izdevies samazināt, pārojot 1,50 metrus augstu bulli ar 0,90 metrus augstu govi. Saimnieki turpinās samazināt govju augumu, jo šā eksperimenta veikšanai saņemta oficiāla atļauja. Šo govju ražība labos apstākļos ir desmit un pat vairāk gadu.
Viena svara kategorija
Lepni, krūtis izslējušas, pagalmā brīvi pastaigājas arī otras lielākās zosis pasaulē. Zosu mātīte sver no 6 līdz 8 kilogramiem, bet pieaugušie tēviņi – no 13 līdz 14 un pat vairāk kilogramiem. Izrādīties ļoti vēlas arī melnas krāsas pundurcūka, kas gluži kā uzticīgs suns seko visiem pa pēdām. Viņa būtu gatava, acis aizvērusi, stundām ilgi ļauties muguras ieskāšanai. Nelielā aizgaldā kopā ar gaišas un melnas krāsas sivēniem pagalmā notiekošo vēro otra pundurcūciņa. Pundurcūkas ir laboratorijā tapuša eksperimenta rezultāts. Pundurcūkas mūžs ir 10 līdz 15 gadi. Rukšētāja jau ielāgojusi, ka saimniece noteikti kabatā salūkos kādu kārumu. Ja tā nebūs, tad arī nekāda pārliekā izrādīšanās nebūs. Līdzīgi uzskata arī pasaulē mazākās aitas, kuras arī brīvi šiverē plašajā aplokā. Gardumu kārojot, ar pamatīgiem ragu gredzeniem apveltītais auns un aitiņas ne reizi vien nobiedējušās apmeklētājus, mēģinot pašas palūkot, kas viņiem kabatās. Pieaugušas aitiņas svars ir tikai 16 kilogrami. Nu ko tur piebilst – vienā svara kategorijā ar zosīm. Aitas, kuru vilnas garums ir no 10 līdz 12 centimetriem, saimnieki cērp, vilnu nodod pārstrādei.
Saimniecībā ir arī retas putnu sugas, piemēram, zelta fazāni, pērļvistas, cekulainās vistas, kaujas gaiļi un citi. Desmit gadus vecajam pāvam, kurš īsu brīdi atļaujas demonstrēt savu divus metrus garās, trīsarpus metrus platās astes vēdekli, pamatīgais būris jau kļuvis par šauru. Eksotiskie putni uz saimniecību atceļojuši no Anglijas, Vācijas, Polijas un citām valstīm. Saimniecības teritorijā ierīkots dīķis, kurā mīt tikai košu krāsu zivis, kuras saimnieki arī pārdod. Zivju labākai aplūkošanai ierīkots pamatīgs akvārijs. Tad, kad viss uzzināts, iespējams atpūsties nelielā ēkā, iekurināt grilu, apēst līdzi paņemtās sviestmaizes, turklāt par šo iespēju atsevišķi nemaksājot. Tas viss – biļetes cenā.
