Dzirkstele.lv
Šodien Eiropas Parlaments publicēja “Eirobarometra” šīgada pavasara aptauju. Tajā vērojams liels iedzīvotāju atbalsts demokrātijai un informētība par nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Par to informē Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Vēl atlicis aptuveni gads līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un sabiedrības interese par tām ir krietni augusi. Par vēlēšanām interesējas vairāk nekā puse iedzīvotāju (56 %), kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā — gadu pirms iepriekšējām vēlēšanām.
Aptuveni divas trešdaļas (67 %) respondentu apgalvo — ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiktu nākamnedēļ, viņi, visticamāk, ietu balsot. Līdzīgs jautājums tika uzdots arī 2018. gada aprīļa Eirobarometra aptaujā, un toreiz balsot bija gatavi 58 % respondentu. Tas liecina, ka 2024. gada vēlēšanās šobrīd plāno balsot vairāk iedzīvotāju nekā apmēram tikpat ilgi pirms 2019. gada vēlēšanām.
Latvijā gaidāmās vēlēšanas interesē 50% aptaujāto, bet, ja tās notiktu nākamnedēļ, balsot būtu gatavi 59% respondentu (par 10 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā laikā pirms iepriekšējām vēlēšanām).
Runājot par aptaujas rezultātiem, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola teica: “Vēlēšanām ir nozīme. Balsošana ir jūsu iespēja iestāties par jums svarīgiem jautājumus. Es aicinu ikvienu un jo īpaši mūsu jauniešus doties balsot un veidot tādu Eiropas Savienību, kādā vēlaties dzīvot.”
Vēlēšanas ir ikvienas demokrātijas stūrakmens, un tieši demokrātiju Eiropas iedzīvotāji uzskata par visbūtiskāko vērtību, kas Eiropas Parlamentam jāaizstāv. 37 % respondentu par prioritāro uzdevumu uzskata demokrātijas aizsardzību, 28 % — cilvēktiesību aizsardzību Eiropas Savienībā un pasaulē, savukārt 27 % — runas un domas brīvību.
54 % respondentu ir apmierināti ar to, kā darbojas demokrātija Eiropas Savienībā. No dažādiem demokrātijas elementiem Eiropas Savienībā iedzīvotājus visvairāk apmierina brīvas un taisnīgas vēlēšanas (70 %), runas brīvība (70 %) un pamattiesību ievērošana (66 %), bet apmierinātība ar cīņu pret dezinformāciju un korupciju ir zemāka.
Latvijā aptaujātie cilvēki kā būtiskākās vērtības, kuras jāaizstāv Eiropas Parlamentam, nosaukuši cilvēktiesību aizsardzību Eiropas Savienībā un pasaulē (38 %), vārda un domas brīvību (34 %) un demokrātiju (29 %).
71 % Latvijā aptaujāto apmierina demokrātijas darbība Eiropas Savienībā. Cilvēkus visvairāk apmierina pamattiesību ievērošana (65 %), iespēja katram pilsonim piedalīties politiskajā dzīvē (64 %) un mediju daudzveidība (63 %).
Četros pašreizējā Parlamenta sasaukuma gados iedzīvotāji atzinīgi vērtējuši Eiropas Savienības vadošo lomu citu citai sekojošo krīžu risināšanā. Lielākā daļa ES iedzīvotāju ir pamanījuši ES ietekmi uz savu ikdienu. Tā uzskata 71 % iedzīvotāju, turklāt 18 % iedzīvotāju ir norādījuši, ka ES darbībām ir ļoti liela ietekme uz viņu ikdienu. Atzinīgi tikusi vērtēta arī Eiropas Parlamenta loma — 62 % iedzīvotāju pēdējā laikā ir dzirdējuši kaut ko par Eiropas Parlamentu.
Latvijā ES ietekmi uz ikdienu pamanījuši 60 % aptaujāto, bet par Eiropas Parlamentu dzirdējuši 79 % respondentu.
Visatzinīgāk tiek vērtēts ES atbalsts Ukrainai — ar to ir apmierināti 69 % ES iedzīvotāju. Visaugstākā apmierinātība ar to ir Nīderlandē (90 %), Zviedrijā (87 %), Somijā (87 %) un Īrijā (87 %), bet viszemākā — Slovākijā (45 %) un Grieķijā (48 %). Salīdzinoši augsta ir arī apmierinātība ar ES darbību demokrātisko tiesību aizsardzības un tiesiskuma ievērošanas (64 %), kā arī ārpolitikas (54 %) jomā.
Arī Latvijā aptaujātie visaugstāk vērtē ES atbalstu Ukrainai – ar to ir apmierināti 74 % cilvēku.
Iepriekšējo gadu krīzes ir skaidri redzamas, aplūkojot ekonomikas un iedzīvotāju finansiālo stāvokli. 50 % (Latvijā – 34 %) respondentu uzskata, ka viņu dzīves līmenis ir krities un ka tas nākamā gada laikā vēl pasliktināsies. 29 % respondentu visā ES un arī Latvijā šādas pārmaiņas vēl nav izjutuši, taču sagaida, ka tas varētu notikt nākamajā gadā. Dzīves līmeņa pārmaiņu dēļ ir arī augušas vēlmes pēc konkrētiem risinājumiem. Gandrīz divas trešdaļas (65 %, Latvijā – 70 %) iedzīvotāju nav apmierināti ar to, kā viņu valsts risina dzīves dārdzības krīzi, un 57 % (Latvijā – 49 %) nav apmierināti ar to, ko situācijas labā ir darījusi ES.
Ņemot to vērā, iedzīvotāji vēlas, lai Eiropas Parlaments par prioritāti izvirza cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (38 %), sabiedrības veselību (33 %), cīņu pret klimata pārmaiņām (31 %) un atbalstu ekonomikai un jaunu darbvietu radīšanai (31 %). Latvijā aptaujātie kā vēlamās prioritātes visbiežāk minējuši sabiedrības veselību (43 %), atbalstu ekonomikai (40 %) un cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (33 %).
Aptaujas rezultāti pilnā apjomā ir pieejami šeit.
Eiropas Parlamenta šīgada pavasara Eirobarometra aptauju no 2. līdz 26. martam visās 27 ES dalībvalstīs veica uzņēmums “Kantar”. Iedzīvotāji tika aptaujāti klātienē, bet Čehijā, Dānijā, Somijā un Maltā papildus tika izmantotas videointervijas. Kopumā aptaujā piedalījās 26 376 cilvēki (Latvijā – 1000). ES rezultāti vērtēti, ņemot vērā katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu.
