Rancēniete Rita Bāliņa trešo gadu milzu puķu podos audzē krāšņās un smaržīgās eņģeļu taures.
Vasarā tās no vējiem un lietavām tveras siltumnīcā, bet, sākoties salnām, saimniece ziedošos augus pārnes uz savu māju un novieto guļamistabā. Nostāsti par to, ka šo ziedu smarža ir indīga, viņu nebaida.
“Istabā tā smaržo! Saka, ka puķes atņem enerģiju. Piedodiet! Tās mani uzlādē,” saka Rota. Pavisam viņai trīs lielos puķu podos zied eņģeļu taures, kuru ziediem mazliet rozā iekrāsa. “Skaisti,” saka Rita. Augu stumbri pārspēj saimnieci augumā. Taču ziedi ir smalki, grezni, trausli un sevišķi spēcīgi sāk smaržot pret vakaru.
Eņģeļu tauru apmēram 30 centimetrus garie ziedi patiesi līdzinās mūzikas instrumentam. Ne jau velti dots tāds nosaukums. Rita zina stāstīt, ka ziedi mēdz būt ne tikai balti un krēmkrāsas (rozā) toni, bet arī iedzelteni. Esot pirkusi stādus, lai būtu visādi, taču sazin kāpēc dzeltenie nav saplaukuši. Rita tomēr nākamajam gadam lūkos sagādāt visu krāsu ziedošās eņģeļu taures.
Viņas siltumnīcā vasaras izskaņa bez gurķiem un tomātiem iekrāsojusi arī dāsnu vīnogu ražu. Stādi savulaik palienēti no Andraša Fazekaša, kas saimnieko Daukstu pagastā. Viņš radījis Vidzemei piemērotas vīnogu šķirnes. Vīnogas ir gaišas un tumšas kā nakts. Tās ir gana saldas. Rita ogas rudenī ļauj baudīt savējiem mājiniekiem un cienā arī draugus. Lielākoties ķekari tiekot audzēti skaistumam, jo tie patiesi siltumnīcā rada eksotisku noskaņu. Tāpat kā eņģeļu taures.
