Sestdien Latvijā notika lielā sakopšanas talka, kuras laikā pēc aptuvenām aplēsēm savākti 86 787 maisi ar atkritumiem.
Kopumā talka notika 512 vietās 364 pašvaldību teritorijās, neskaitot individuālos talciniekus, kas devās sakopt privātīpašumus vai vietas, kurās pašvaldības nebija noteikušas talkas koordinatorus. Prieks, ka talka pulcējusi tik daudz strādnieku. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir tiešām svarīgi, lai mūsu zemīte būtu tīra un sakopta. Tomēr jāapzinās, ka šie gandrīz 90 tūkstoši maisu ir tikai daļa atkritumu, kas kaut kur guļ uz mūsu zemītes. Domāju, ka vēl ir jāiegulda ļoti daudz darba, lai savāktu visus atkritumus.
Atceros, kā kādreiz skolas laikā ik rudeni lielajā talkā visi skolēni devāmies uzkopt teritoriju ap skolu. Gan uzkopšanas laikā, gan arī pēc tam mums, skolēniem, bija pacilāts noskaņojums, jutāmies tā, it kā būtu paveikuši milzīgu darbu, kaut arī bijām varbūt sakopuši tikai nelielu zemes stūrīti. Mums tas bija ļoti svarīgi, jo paši bijām strādājuši, ieguldījuši savus spēkus, kopuši. Arī pēc tam lūkojoties uz sakopto vietu, ikreiz pārņēma gandarījuma sajūta.
Šādas sakopšanas talkas, manuprāt, vajadzētu rīkot regulāri – gan pavasarī, gan rudenī. Cilvēks, kurš pats būs sakopis kādu teritoriju, nevēlēsies to atkal piecūkot. Iespējams, viņš nākamajā reizē aizrādīs arī citiem, lai nemēslo un nekļūst par cūkmeniem. Ir taču daudz patīkamāk apzināties, ka dzīvojam sakoptā valstī.
