Tilgasu ģimeni “Dzirkstele” devās apciemot viņu lauku mājā Galgauskas pagastā. Pagasts šo māju bija izvirzījis arī konkursam par sakoptāko lauku sētu. Un ne velti. Pie Unas un Viestura Tilgasiem patiešām ir ļoti skaisti. Vēl gan nav pabeigts remonts dzīvojamajā mājā, tāpēc pašlaik, kā paši smej, jāmitinās pirtiņā.
Reizēm Tilgasu ģimenei pietrūkst 24 stundu diennaktī, lai visu izdarītu. “Mēs neesam pieraduši sēdēt uz vietas. Visu laiku katrs no mums kaut kur dodas un kaut ko dara. Mums nav pierasts, ka mēs atbraucam uz laukiem un sēžam. Tagad gan ātri satumst vakaros, bet vasarā mēs agrāk par pulksten vienpadsmitiem pusē divpadsmitiem iekšā mājā nemaz negājām,” atzīst Una.
Realizē savus sapņus
Una atceras, ka pirms 13 gadiem, kad viņiem vēl nebija pat sava dzīvokļa, vīram pārliecinoši esot teikusi, ka kādreiz viņiem būs lauku māja un divi suņi. Viesturs gan toreiz atbildējis, ka Una sapņojot, bet viņa savukārt zinājusi, ka notiks tā, kā viņa ir iecerējusi. “Esmu pārliecinājusies, ka viss tas, par ko es pasaku, ka es to izdarīšu un man tas būs, agrāk vai vēlāk piepildās.” Tagad rit jau ceturtais gads, kopš viņi iegādājušies lauku māju.
Una un Viesturs ir vienisprātis, ka zāles pļaušana un puķu stādīšana laukos viņiem ir atpūta, nevis darbs. “Patiesībā, kad mums ir laiks, tad mēs darām, kad nav laika, tad nedarām. Kaut gan Viesturs labprāt rok puķu dobes, jo viņam pēc tam patīk redzēt rezultātu, ka kaut kur mājas apkārtnē zied puķes. Tik, cik mums pašiem gribas, tik arī darām laukos. Citi atbrauc un saka, ka esam čaklīši, cik daudz esot izdarīts, bet es atbildu, ka mēs te nestrādājam, mēs te vienkārši atpūšamies,” stāsta Una.
Viņa arī neslēpj, ka ieceru vēl ir daudz – jāpabeidz mājas remonts, laika jautājums vēl esot arī nesen iestādītais ābeļdārzs. “Mums visu laiku rodas kādas idejas. Gribam sataisīt kamīnu lapenē, kuru varētu vēsajos rudens vakaros iekurināt. Tas būtu jauki! Dīķis arī vēl nav pabeigts. Darbu šeit vēl pietiek,” atzīst Una.
Labi dzīvot var tepat
Viesturs atzīst, ka abi ar sievu ir izglītoti cilvēki un labi nopelnīt var tepat uz vietas. Una tam piekrīt un saka, ka varbūt arī ir kādi augstāki spēki, bet par savas dzīves kvalitāti ir jācīnās pašam. Ja pats neko nedarīsi un tikai sēdēsi, tad arī nekā dzīvē nebūs. “Mēs darbojamies, un, ja kaut ko gribam, tad izvirzām mērķi, ka mums tas būs, un tad arī tā notiek. Ja man nebūtu ģimenes, tad, iespējams, brauktu uz ārzemēm, lai nopelnītu nevis baigo naudu, bet lai iemācītos valodu, paceļotu, iegūtu pieredzi. Bet, ja ir ģimene, bērns, izglītība un ir iespēja tepat strādāt un nopelnīt to pašu un vēl vairāk, tad kāda jēga kaut kur doties?” spriež Una.
Viņa tikai piebilst, ka meitai Gerdai gan iesaka braukt uz ārzemēm mācīties, jo pašai tādas iespējas nebija. “Vēl nezinu, bet šo mammas domu apsveru,” teic Gerda.
Una labprāt stāsta arī par to, kā kļuvusi par psiholoģi. “Skolas laikā vēlējos studēt medicīnu, tomēr 12.klasē iestājos Tehniskajā universitātē inženieros, bet nomācījos tikai gadu. Tad mēs ar Viesturu apprecējāmies un piedzima Gerda. Dzīvoju gadu ar meitu mājās un izlēmu, ka kaut kas tomēr ir jādara, tāpēc izlēmu studēt psiholoģiju. Man vienkārši tas šķita interesanti.” Una neslēpj, ka mājās viņa ir mamma un sieva, bet ne psiholoģe, kaut gan psihologa zināšanas daudz kur palīdz. “Dzīve, iespējams, būtu sliktāka, ja nebūtu to zināšanu un pieredzes, kas man ir. Dzirdot, redzot un analizējot citu cilvēku problēmas, izdaru secinājumus un mācos no tiem,” atzīst Una.
Atbalsta viens otra intereses
Viestura sirdslieta ir rallijs, viņš pats arī piedalās sacensībās, un šo vaļasprieku atbalsta visa ģimene.
“Kad Viesturam sākas rallija sezona, tad es viņu reti redzu un viņš mani arī. Smejos, ka jānēsā līdzi fotogrāfijas, lai neaizmirstas, kā otra pusīte izskatās. Protams, ir reizes, kad visi trīs braucam uz sacensībām, bet dažreiz tikai meita vai es, kā sanāk,” stāsta Una. Meita uzsver, ka vislabākā atpūta ir tad, kad visi trīs kopā dodas uz ralliju. Savukārt Unu aizrauj ceļošana. “Vieglāk ir pateikt, kādas valstis vēl neesmu apceļojusi. Šovasar biju Rumānijā. Ceļojumos parasti braucu viena vai kopā ar meitu, jo Viesturam tā vienkārši ceļot nepatīk. Ja viņš brauc uz ārzemēm, tad tikai, lai redzētu ralliju. Mums katram ir savas intereses – man ceļošana, vīram – rallijs, un iebildumu par otra aizraušanos mums nav,” saka Una.
Pretēji raksturi sadzīvo labi
Saka, ka pretēja rakstura cilvēkiem saskan. Tā ir arī Unai un Viesturam. Viņi zina, ka pēc dabas ir dažādi cilvēki. “Vieturs pēc horoskopa ir Dvīnis, bet es – Lauva. Viņš ir vairāk izjūtu cilvēks. Pēkšņi vīrs var izdomāt, ka tūlīt braucam uz Portugāli, un mums pusstundas laikā jābūt gataviem, vai arī vienā dienā viņš izdomā, ka jāuzliek mājai jumts, un otrā dienā skatos – strādnieki ir jau klāt un visu dara. Man atliek vien nobrīnīties. Hobijs jau arī viņam ir tāds, ka ātri un spontāni ir jāprot pieņemt kādu lēmumu, kā rīkoties. Savukārt es esmu plānotāja. Man jau iepriekš visu vajag zināt un izdomāt. Meita ir pa vidu – kaut kas no manis un tēva,” spriež Una.
Ģimenes mīlulis – taksīte Ronda
Stāstot par Tilgasu ģimeni, nemaz nevar nepieminēt ceturto viņu saimes locekli – sunīti Rondu. Taksīte ir Viestura sarūpētā dzimšanas dienas dāvana sievai 30 gadu jubilejā. “Es ļoti vēlējos suni, un teicu vīram, kad mums būs lauku māja, tad man noteikti būs taksītis. Viesturs to bija ņēmis vērā. Dienu pirms 30. dzimšanas dienas viņš saka, ka esot jāaizbrauc uz Rīgu darīšanās. Man tas arī nelikās nekas dīvains, jo viņš bieži brauc uz galvaspilsētu. Pēc Rīgas brauciena vakarā pārrodoties mājās, viņš man dāvina baltu rozi un ver vaļā jaku, bet tur mazs melns kucēns. Biju šokā! Viesturs tikai piebilda, ka šo dāvanu es atcerēšoties visu mūžu.” Meita Gerda atzīst, ka neviens no ģimenes nevarot iedomāties dzīvi bez taksītes Rondas, kura kļuvusi par ģimenes mīluli. Pašiem saimniekiem liekas, ka taksīte saprot visu, par ko rudenīgi drēgnajā vakarā, sēžot pirtiņā, runā mājinieki.
Vizītkarte:
Vārds, uzvārds: Una Tilgase.
Dzimšanas vieta: Gulbene.
Dzimšanas gads: 1973.
Nodarbošanās: psiholoģe.
Vārds, uzvārds: Viesturs Tilgass.
Dzimšanas vieta: Gulbene.
Dzimšanas gads: 1973.
Nodarbošanās: AS “Latvenergo” Sadales tīklu attīstības meistars.
Vārds, uzvārds: Gerda Tilgase.
Dzimšanas vieta: Gulbene.
Dzimšanas gads: 1992.
Nodarbošanās: mācās Gulbenes ģimnāzijas 10.klasē.
