Kad pār mani pārklājas tumsa
un grūti ir saskatīt ceļu,
kāds paņem mani pie rokas
un saka – lai droši eju.
Es paļaujos, eju un nebaidos krist,
jo ticu – drīz atspīdēs gaisma.
Vai tas ir Brīnums, kas pāri man
līst
un baltu mieru dvēselē kaisa?
Jā, tas ir Brīnums – kā svece, kas
deg –
sildi plaukstas, acis un sirdi…
Tumsa sadegs un izplēnēs,
ja vien Brīnuma sacīto dzirdi.
Stingri aizliegts portālā “Dzirkstele.lv” publicētos redakcijas veidotos materiālus pārpublicēt, kopēt, citēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez portāla "Dzirkstele.lv" rakstiskas piekrišanas.
Komentāri
Lasītākās ziņas
