Andris (31), operatīvais darbinieks: – Esmu dzirdējis, ka ar melno humoru saka – absolūtā vientulība ir tikai tad, kad vairs nav, kas izņem līķi no morga. Ja man jautā, vai esmu vientuļš, atbilde – drīzāk jā nekā nē. Laikam esmu viens no tiem retajiem, kuriem, kādā skumju brīdī tverot telefonu, tajā pašā brīdī kļūst skaidrs, ka nav neviena, kam uzreiz piezvanīt.
Kādēļ tā sanācis, par to varētu ilgi un gari filosofēt, taču ir tieši tā, kā ir. Arī pašreizējā darba specifika ir tāda, ka nekam daudz ārpus tiešajiem pienākumiem laika neatliek, jo pastāvīgi jābūt darba gatavībā. Ir pāris nelielu vaļasprieku, bet ar to arī viss laiks aizpildīts. Pozitīvi vienīgi tas, ka šādā situācijā nav iespējams izjaukt kādus kopīgus plānus, kad, piemēram, jāatsakās no došanās uz pasākumu, jo pēkšņi kaut kas pa darba līniju veicams, taču galvenokārt pastāvīga vienatne ir diezgan neomulīga.
Jā, brīžiem tiešām ir liela vēlēšanās, lai kāds būtu līdzās, lai beidzot pēc gariem gadiem, mājās ejot, nebūtu jāskatās tumšos logos, lai kāds gaidītu, lai būtu kaut neliels prieks atgriezties mājās. Taču vismaz pagaidām tā nav. Pieļauju, ka ar laiku viss mainīsies, jo neviens darbs nav mūžīgs.
Ilze (33), strādā budžeta iestādē: – Pat īsti neatceros, kad esmu izjutusi vientulību, kas mani traucētu, jo vienmēr blakus bijusi ģimene, draugi, vairākus gadus rakstīta dienasgrāmata, kas ļāvusi zināmā mērā saprasties un satikties ar sevi pašu. Tomēr lielākais ieguvums, šķiet, ir atrastās attiecības ar Dievu. Nezinu, kā lai to īsti izskaidro, bet dziļākajā būtībā ienācis pamatīgs klātesamības miers, uz ko vienmēr esmu varējusi paļauties, kad uzdod emocijas, piedzīvota vilšanās un sabrukums cilvēcisko attiecību frontē (tas gan gadījies samērā reti – esmu draudzīga). Nesmādēju arī pilnīgus vientulības brīžus, bet ilgi bez cilvēkiem, protams, nevarētu izturēt. Pirms vairākiem gadiem viena īrēju dzīvokli, tomēr ātri vien sapratu, ka tas nav domāts man – meklēju kompāniju, brīvdienās braucu uz īstajām mājām pie vecākiem. Dzīvoklī tikai pārlaidu naktis, tāpēc ātri vien no šīs idejas atteicos. Morāle? Mazās devās vientulība ir veselīga un pat ieteicama. Jūtu līdzi tiem, kurus tā nospiež visu laiku!
