Maiva Katkova no Daukstu pagasta Pirmo skolotāju gan vairs neatminos, bet ļoti labi atceros savu klases audzinātāju, kura man bija no 2.klases. Uzvārds viņai bija Klinta, bet vārdu neatceros. Nezinu, kāpēc, bet man viņa vienkārši patika. Pēc tam viņas ģimeni un manu aizsūtīja uz Sibīriju, un tā mūsu ceļi šķīrās. Kopš tā laika par viņu es neko nezinu.
Leokādija Klikuča no Stradu pagasta Es tiešām neatceros nevienu konkrētu skolotāju, jo dzīve ir bijusi tik sarežģīta. Bērnības laiku neatminos. Skolas laiku nedaudz atceros, kā konkrēti ir bijis un gājis, kādi skolotāji mācījuši, neatceros.
Olga Lazdiņa no Lejasciema Nudien neatceros nevienu sava skolotāja vārdu un uzvārdu, bet skolas laiku atceros. Ir bijuši labi skolotāji un sliktāki. Bija viena skolotāja, kura par to, ka skolēns nepareizi atbildēja, piegāja un ieknieba, un zilums pēc tam šim skolēnam dikti ilgi stāvēja. Bija arī tādi skolotāji, kuri pacēla aiz matiem augšā, ja kāds neklausīja. Tagad jau tā nedrīkst, bet agrāk nebija kam pasūdzēties. Skolotājs toreiz bija labais, skolēns – sliktais, bet tagad ir otrādi. Ja tagad skolēns spēj sevi aizstāvēt, tad tas ir ļoti labi. Man savs skolas laiks patika, tika grūti bija tas, ka man deviņi kilometri bija jāiet līdz skolai un tā katru dienu, jo internātā bija grūti dabūt vietu. Arī autobusu toreiz nebija.
