Starp mums dzīvo ticībā stipri cilvēki, kuri veido stipras ģimenes. Svētdienās viņi mēdz ar prieku doties uz baznīcu, lai smeltos spēku nākamajai nedēļai. Tāda ir Baumaņu ģimene, kura ir pieņēmusi Kristu un un savu dzīvi cenšas veidot un balstīt uz garīgām vērtībām.
Vēlējās, lai bērniem būtu kristīti vecāki
Inese Baumane stāsta, ka vēlēšanās kļūt par kristieti bijusi jau sen. “Apmēram pirms trīs gadiem, kad luterāņu baznīcā atnāca jauns mācītājs Māris Sarma, redzēju, ka tur sāk veidoties kārtība. Darbību sāka jauna iesvētes grupa, un cilvēkus aicināja tajā iestāties, es izmantoju šo izdevību un pieteicos. Tā pirms trīs gadiem es tiku nokristīta un iesvētīta. Meitas Ieva un Alise man pievienojās,” atceras Inese.
Viņa stāta, ka kristietība ir vienīgā patiesība mūsu pasaulē. Jēzus Kristus – tas ir ceļš, patiesība un dzīvība, jo mūsu miesiskā dzīve šeit kaut kad beigsies un tomēr cilvēkam ir turpinājums. “Tās nav beigas, kad cilvēks nomirst. Katram ir dvēsele, un tai kaut kur ir jāpaliek. Lai mana dzīve un es pati iekšēji justos sakārtota un lai manai dvēselei pēc tam būtu turpinājums, nolēmu kļūt par kristieti,” atzīst Inese.
Savukārt Ainārs piebilst, ka kristietībai nopietni ir pievērsies šogad. “Pavasarī luterāņu baznīcā dibinājās jauna iesvētes grupa. Mums šajā laikā piedzima dēls. Tas mani arī pamudināja pieņemt kristietību nopietni. Gribējām, lai mūsu bērniem vecāki būtu kristīti,” saka Ainārs.
Baumaņu ģimenē visi ir luterāņi, jo tieši šī konfesija viņiem liekas vispieņemamākā. Inese domā, ka tautā ir pieņemts, ka latvieši ir luterāņi. Savukārt Ainārs piebilst, ka rados visi, kuri ir kristīti, arī ir luterāņi, tāpēc izvēlējušies tieši šo konfesiju.
Ja tic, tad notiek brīnumi
Inese ir pārliecināta, ka ticībai ir liels spēks. Viņa neslēpj un stāsta, ka reiz dzīvē noticis īsts pavērsiens. “Braucot ar riteni, no dārza vedu mājās pilnu grozu ar gurķiem. Iznāca tā, ka grozs nokrita un tie izbira. Brīdī, kad tos lasīju, es raudāju un pie sevis runāju – Dievs, vai tad tu neredzi, ka man vajag mašīnu, cik es ilgi mocīšos ar riteni. Un tad man šķita, ka dzirdu balsi, kura mani uzrunā, sakot man, ko tu domā, ka es tev to piedzīšu klāt un tu varēsi tajā iekāpt? Ej un meklē, bet es tev palīdzēšu!” Saņēmusi šādu atbildi, sapratu, ka es pati jau neko nedaru, lai man būtu mašīna. Tad es to sāku meklēt, nopirku un nu ar to braucu. Es paļāvos uz Dievu, un viss notika,” atceras Inese.
Mīl ne tikai sevi, bet arī apkārtējos
Inese un Ainārs atzīst, ka, pievēršoties garīgām lietām un ticībai, vērtības dzīvē ir mainījušās. “Sākam novērtēt, kas mēs esam, arī dzīves jēga parādās. Ģimene mums ir ļoti liela vērtība. Iepazīstot Dievu tuvāk, mums viņš ir pirmajā vietā. Esam iemācījušies mīlēt sevi un apkārtējos cilvēkus. Ja cilvēks ir mīlestības pilns, tad viņš var to dalīt arī citiem. Ja mīlestības nav, tad tu to arī nevari iedot citiem. Kristieša galvenais uzdevums ir izstāstīt arī citiem par Dievu, sludināt Evaņģēliju. Kuru interesē, tas, protams, klausās, bet ir jau tādi, kas to nepieņem. Dievs ir dzīvs un ir starp mums, un tikai mēs paši nosakām to, vai ļaujam viņam ienākt mūsu dzīvē,” stāsta Inese.
Savukārt Ainārs piebilst, ka mūsdienās cilvēki ir tik ļoti aizņemti ar savām problēmām un bieži vien ir jārisina naudas lietas, ka citam vairs neatliek laika. “Arī mēs nevaram dzīvot bez materiālajām vērtībām, jo visi gribam dzīvot labi, ne tikai izdzīvot. Un sanāk jau arī reizēm tā, ka svētdienās eju nevis uz baznīcu, bet, ja ir iespēja piepelnīties, tad pastrādāju,” saka Ainārs. “Diemžēl tā ir.”
Labprāt iesaistās kristīgajās nometnēs
Dvīnes Ieva un Alise darbojas kristīgajās nometnēs. Ieva stāsta, ka 2002.gadā radās projekts “Es nebaidos palīdzēt”, kuru rīkoja Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca. Nometnes parasti ilgst trīs dienas. Pirmā nometne meitenēm bija Vangažos, kurā bija sapulcējušies dažādu konfesiju, bet visvairāk luterāņu jaunieši no visas Latvijas.
“Mūsu galvenais mērķis bija iet ciemos pie vecajiem cilvēkiem un viņiem palīdzēt. Šogad vasarā šāda nometne bija arī Gulbenē. Mums bija jāatrod 15 vecie cilvēki, kuri ir draudzes locekļi. Viņiem palīdzējām ravēt dārzus vai vienkārši parunājāmies ar viņiem. Mums patīk iesaistīties šādās nometnēs, jo ir interesanti, var iepazīt jaunus cilvēkus, bet svarīgākais – gūt prieku, gandarījumu un pozitīvas emocijas no tā, ka varam palīdzēt citiem. Arī turpmāk domājam piedalīties šādās nometnēs,” stāsta Ieva un Alise.
Svētdienās – uz baznīcu
Ainārs saka, ka katru svētdienu visa ģimene cenšas aiziet uz baznīcu. “Mums tas ir nepieciešams, lai gūtu prieku, gandarījumu un svētību. Tas mums dod pozitīvas emocijas un spēku atkal izturēt jaunu nedēļu. Pēc svētdienas dievkalpojumu apmeklējuma jūtam sevī iedvesmu, pacēlumu un spēku. Tieši Dieva vārds dod spēku un izturību, jo dzīve ir dzīve un tajā notiek gan labais, gan sliktais. Baznīca dod mierinājumu, ja kaut kas neiet tā, kā vajag.”
Inese piebilst, ka kristiešiem grūtā brīdī vienmēr ir pie kā vērsties, un tas ir Dievs, kuram var lūgt palīdzību. “Man arī reizēm ir grūti, jo emocijas dažreiz izlaužas un es “uzsprāgstu”, bet tajā pašā laikā saprotu, ka tā nebija labi, jo esmu kristiete. Man ir jāprot savaldīties un jāmeklē padoms pie Dieva,” saka Inese.
Baumaņu ģimene uzskata, ka arī skolās vajadzētu ieviest obligāto ticības mācības stundu, jo tur māca patiesās vērtības. “Mūsu sabiedrība reizēm rīkojas un domā aplam, ja uzskata, ka mīlestības nav. Daudzi nemaz nezina, kas ir Kristus. Šāda kristīga mācība būtu nepieciešama ne jau tāpēc, lai visi kļūtu par kristiešiem, bet lai vismaz iepazītu, kas ir kristietība un izprastu tās jēgu un nozīmi,” domā Inese.
Saviem bērniem Inesei un Aināram ir svarīgi iemācīt ticību, sirsnību un izpalīdzību. “Arī man vēl ir jāmācās izpalīdzēt citiem. Ir reizes, kad redzu, ka cilvēkam vajadzētu iet palīgā, bet vēl nav drosmes to izdarīt,” teic Inese.
Baumaņu ģimene:
Vārds, uzvārds: Inese Baumane.
Dzimšanas vieta: Saldus rajona Nīgrandes pagasts.
Dzimusi: 1971.gada 2.jūlijā.
Strādā: par floristi, bet pašreiz ir bērna kopšanas atvaļinājumā.
Vārds, uzvārds: Ainārs Baumanis.
Dzimšanas vieta: Gulbenes rajons.
Dzimis: 1967.gada 12.februāris.
Strādā: SIA “RCI” Gulbenē.
Bērni: dvīņu māsas Alise un Ieva Baumanes (16 gadi),
Matīss Daniels Baumanis (6 mēneši).
