Jau otro gadu Gulbenē darbojas Juridiskās koledžas Gulbenes filiāle un piekto gadu – Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Gulbenes konsultāciju centrs. “Dzirkstele” centās noskaidrot, vai vietējie iedzīvotāji izmanto izdevību studēt tepat uz vietas.
Mācības notiek sestdienās
Juridiskās koledžas Gulbenes filiāles izglītības metodiķe Irina Abakoka “Dzirkstelei” stāsta, ka salīdzinoši ar pagājušo gadu šogad dokumentus iesnieguši ir stipri mazāk reflektantu. Pašlaik studē vairāk nekā 40 studenti. Pagājušajā gadā studijas uzsāka 160 cilvēki. Proporcionāli mazāk ir studentu, kuri tikko ir beiguši vidusskolu “Daudziem darbā ir vajadzīga šī izglītība, tāpēc viņi arī studē. Šogad ir paaugstināta arī mācību maksa. Mēnesī visu gadu ir jāmaksā 59,50 latu. Mācības notiek trīs sestdienas mēnesī no pulksten 9.00 līdz 18.00. Students koledžā var iegūt 1.līmeņa augstāko juridisko izglītību,” norāda I.Abakoka.
Nestudē augstās mācību maksas dēļ
Savukārt Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Gulbenes konsultāciju centra direktore Anita Doķe “Dzirkstelei” stāsta, ka šajā mācību gadā dokumentus ir iesnieguši vairāk nekā pagājušajā gadā, bet mazāk nekā vēl iepriekšējos gados. Piemēram, 5.kursā, kurš Gulbenē ir pirmo reizi, ir vislielākais studentu skaits. “Pēdējos divos gados ir tendence, ka studēt nāk gados jaunāki. Ir arī parādījušies jaunieši, kuri tikko ir beiguši vidusskolu vai ģimnāziju. Konsultācijas studentiem notiek sestdienās un svētdienās vienu līdz divas reizes mēnesī, bet 5.kursa studentiem viss pārsvarā notiek augstskolā Rīgā. Studenti pie mums var iegūt augstāko profesionālo izglītību ar bakalaura grādu. Šogad par mācībām mūsu augstskolā interesējās 47 cilvēki, bet dokumentus iesniedza un tagad mācās 15 studenti. Vairāki interesenti neiestājās tieši mācību maksas dēļ, jo tā ir 720 lati gadā,” stāsta A.Doķe.
Šīs augstskolas 5.kursa studente stāsta, ka izvēlējās studēt tepat uz vietas, jo tā ir ērtāk, īpaši ja ir ģimene un darbs. Iepriekšējos gados iznāca, ka uz augstskolu Rīgā bija jābrauc tikai divas vai trīs reizes, bet šogad gan vairāk. “Mana vēlme bija apgūt dažādas datorprogrammas. Tas nepieciešams darbā. Bet tagad esmu sapratusi, ka neklātienē apgūt datorprogrammas ir ļoti grūti, tas ir jāmācās klātienē,” viņa atzīst.
