Galgauskas poligonā šajās brīvdienās notika 2. Zemessardzes novada vingrinājumi, kuros tika izvērtēts, kā zemessargi gada laikā apguvuši noteiktas kaujas iemaņas. Vingrinājumos tika izvērtēti Zemessardzes 25. un 32. kājnieku bataljona zemessargi.
Kopumā vingrinājumā piedalījās apmēram 300 zemessargi. 35. kājnieku bataljons nodrošināja mācību dalībnieku ēdināšanu, savukārt 31. aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem un 34. artilērijas bataljona zemessargi sniedza medicīnas atbalstu.
Vingrinājumā zemessargiem bija jāveic teritorijas aizsardzība ar kontroles caurlaides posteņiem, patruļu un stacionāro pozīciju palīdzību, kā arī jāplāno un jāveic uzbrukums rotas sastāvā. Nosacītais pretinieks – izlūkvads – veica teritorijas izlūkošanu, organizējot izlūkpatruļas, ātros uzbrukumus pozīciju un ugunspunktu atklāšanai, kā arī imitēja snaiperu darbību.
Darbojas arvien prasmīgāk
Šodien apmeklēt mācības bija iespēja arī žurnālistiem. Novērtēt mācību norisi bija ieradies arī Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Zeibārts. Viņš atzina, ka redzējis daudz ko labu un piefiksējis arī to, kas ir jāuzlabo. „Vienmēr visu var paveikt labāk un vajag to arī mēģināt darīt. Šīs mācības tiek rīkotas galvenokārt tāpēc, lai pārliecinātos par to, ko varam, un atklātu kļūdas. Profesionālā dienesta karavīru skaits visās zemessargu vienībās ir diezgan ierobežots, tāpēc liela nozīme ir pašiem brīvprātīgajiem zemessargiem, kas veic savus dienesta pienākumus no darba brīvajā laikā. Prieks redzēt, ka ar katru gadu viņi prot darboties arvien prasmīgāk. Arī tas, kas neizdodas, ir pozitīvi, tūlīt ir redzams, pie kā ir jāstrādā tālāk, kam ir jāpievērš uzmanība. Jebkuras šādas mācības ir informācijas un pieredzes uzkrāšana,” saka J.Zeibārts.
Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieris Valērijs Gabdulļins atzīst, ka zemessargi labprāt piedalās šādās mācībās. Lielākais guvums no tām, viņaprāt, ir iespēja izmēģināt veikt dažādus uzdevumus un izjust darbošanos kaujas apstākļiem pietuvinātās situācijās.
Aicina piedalīties starptautiskās misijās
J.Zeibārts zemessargiem atgādināja un arī piedāvāja iespēju piedalīties starptautiskās misijās. „Latvijai, esot Ziemeļatlantijas alianses sastāvā, ir jāpilda savas starptautiskās saistības. NATO valstu kopējais uzdevums ir arī starptautiskās miera operācijas. Latvijas starptautisko saistību izpildē liela nozīme ir arī Zemessardzei. Kosovā kontingents ir komplektēts no Zemessardzes, turklāt ne tikai no profesionālā dienesta karavīriem, kas dien Zemessardzē, bet arī no brīvprātīgajiem. Zemessargi ir arī Afganistānā, turklāt nākamgad viņu skaits palielināsies. Visiem gados jauniem un varbūt ne tik jauniem, bet atbilstoši fiziski sagatavotiem zemessargiem ir iespēja pārbaudīt, pamēģināt sevi dienestā ārpus savas valsts teritorijas. Tie zemessargi, kas aizbrauc starptautiskās misijās, atbrauc krietni citādāki. Viņi ir guvuši tādu pieredzi, kādu mēs šeit nevaram gūt.”
J.Zeibārts arī piebilda, lai arī zemessardze ir krietni mainījusies, tā joprojām ir dzīva. „Mēs esam, un nav nekādu šaubu, ka būsim arī turpmāk. Zemessardzē visu laiku nāk klāt jauni cilvēki, turklāt nāk diezgan daudz. Zemessardze nav nekāda veču organizācija, apmēram 30 procenti zemessargu ir jaunāki par 30 gadiem. Šogad Zemessardzē ir iestājušies vairāk nekā 500 gados jauni cilvēki, protams, ir arī tādi, kas aiziet, kam ir zudusi interese par dienestu. Ja cilvēks vēlas būt starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem, pārbaudīt sevi arī mazliet grūtākos apstākļos, jo tas tomēr ir fiziski diezgan smagi un psiholoģiski izaicinoši, viņš ir aicināts pievienoties zemessargiem.”
