Reizēm cilvēkiem šķiet, ka viņi ir gudrāki par citiem, dažiem vienkārši patīk norādīt uz, viņuprāt, kļūdām, tomēr, pirms ko aizrādīt, vajadzētu pārliecināties, vai tiešām ir tā, kā domājat, un tikai tad ķerties pie rakstīšanas. Protams, kļūdas var gadīties jebkuram, arī žurnālistiem.
Pirms kāda laika kāds komentētājs “Dzirksteles” portālā pie raksta “Iestādē apmeklētājs lūdz ūdens glāzi, vai jādod?” norādīja: “Ūdens glāzi vai glāzi ūdens? Ko tad īsti apmeklētāja lūdza?
Cienījamie žurnālisti, visu cieņu Jums un Jūsu darbam, bet gramatikas pamatlikumus publikācijās tomēr būtu jāievēro. Nekā personīga.”
Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantes skaidro:
– Vārdkopa “ūdens glāze” var tikt lietota ar divējādu nozīmi.
Vārdkopā lietots noderības jeb satura ģenitīvs, kas izsaka, kādam lietojumam noderīgs vai kādam nolūkam domāts ar ģenitīvu izteiktais nojēgums. Piemēram:
ūdens glāze – glāze, kurā lejams ūdens;
mērces trauks – trauks, kurā pildāma mērce;
piena kanna – kanna, kurā lejams piens;
medus pods – pods, kurā liekams medus.
Tātad šādā nozīmē uzsvars ir uz pašu glāzi, trauku, kannu vai podu un tā lietojuma mērķi.
Valodas praksē bieži sastopams arī tāds šādu vārdkopu lietojums, kurā uzsvērta tieši viela, kura konkrētajā traukā iepildīta. Piemēram:
ūdens glāze – glāze, kurā ir ūdens;
mērces trauks – trauks, kurā ir mērce;
piena kanna – kanna, kurā ir piens;
medus pods – pods, kurā ir medus.
Vārdkopā “glāze ūdens” lietots dalāmais jeb partitīvais ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp divām reālijām. No citiem adnominālajiem ģenitīvu veidiem (tādiem ģenitīviem, kas sintaktiski ir atkarīgi no lietvārda) tas atšķiras ar novietojumu – tas atrodas aiz neatkarīgā vārda. Dalāmā ģenitīva nozīmē tiek lietoti lietvārdi, kuri izsaka dalāmu nojēgumu – ko mērāmu, sveramu, skaitāmu u. tml. Piemēram:
glāze ūdens;
šķīvis zupas;
krūze tējas.
Šajās vārdkopās uzsvars drīzāk likts uz trauku kā apjoma rādītāju.
No valodas viedokļa varētu teikt abējādi: gan “vētra ūdens glāzē”, gan “vētra glāzē ūdens”. Pēdējā gadījumā droši vien būtu vēl vairāk uzsvērts situācijas nebūtiskums, jo glāze parasti ir neliela tilpuma trauks.
Latviešu valodā ierastāk lietot teicienu “vētra ūdens glāzē”. Līdzīgi arī frazeoloģismos kā “aitu bars” (nevis “kā bars aitu”), “koka gabals” (nevis “gabals koka”).
