Balvos notika Gulbenes, Balvu un Alūksnes rajona apaļā galda diskusija par HIV profilakses centru nepieciešamību. Pašlaik HIV profilakses centri darbojas 12 Latvijas pašvaldībās, pieredze ir veiksmīga, tāpēc centrus plāno ieviest arī mazākajās pilsētās.
Šādi centri tiek veidoti, lai mazinātu infekciju izplatību un to kaitējumu uz apkārtējo sabiedrību. Centros narkomāniem un viņu pietuvinātajām grupām (seksuālajiem partneriem, tuviniekiem) veic eksprestestus, maina šļirces, sniedz psihosociālu atbalstu un konsultācijas. “Intravenozo narkotiku lietotāju apzināšana un viņu veselības stāvokļa uzraudzība mazina konkrētā reģiona iedzīvotāju iespējamību saslimt ar infekcijām,” stāsta Sabiedrības veselības aģentūras AIDS un STI profilakses centra daļas vadītāja vietniece Inga Upmace. Šie kabineti būtu draudzīgi cilvēkiem, saglabātu katras personas konfidencialitāti, rosinātu uz uzvedības maiņu, mazinātu kaitējumu, piemēram, agrīnu mirstību, pārdozēšanu, noziegumus, kā arī pasargātu pārējo sabiedrību, piemēram, no nomētātām šļircēm.
“Šobrīd Latvijā ir 4216 HIV inficētu cilvēku, bet 617 šī infekcija ir jau AIDS stadijā. Tiek plānots, ka jau 2015.gadā slimība skars 6500 cilvēku. Maldīgi ir domāt, ka problēma skar tikai lielās pilsētas, jo gan Alūksnē, gan Gulbenē, gan Balvos ir inficētie,” stāsta I.Upmace.
Policijai par šāda centra izveidi nav sajūsmināta nostāja. “Policija cīnās jau ar sekām, bet daudz vairāk vajadzētu veikt preventīvo darbu un to sākt jau no bērnudārza vecuma, skaidrot vecākiem. Veselajiem tiek veltīts pārāk maz uzmanības, daudz vairāk strādājam jau ar inficētajiem,” saka Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīgs Gaidis Eglītis. Turpretim ģimenes ārsti norāda, ka ir grūti strādāt ar inficētajiem cilvēkiem, jo nav palīgu, nav kur šo cilvēku novirzīt tālāk. “Atnāk un pasaka, ka ir narkomāns vai HIV inficēts. Ko darīt tālāk?” jautā ģimenes ārste Līga Kozlovska no Balviem.
“Visi vienmēr šādus centrus atbalsta, jo tas rekomendē atturēties no riska situācijām. Mana pieredze rāda, kamēr mēs atturam jauniešus, tikmēr visi ir “par” šādiem centriem, bet, tiklīdz mācām, ja situācija ar narkotikām gadās tik cieša, ka nav iespējams to nedarīt, tad paskaties, lai tā ir tīra šļirce. Tajā brīdī cilvēki maina attieksmi un saka, ka mēs to nevaram stāstīt, jo mudinām uz šādām darbībām. Tas tā nav! Mācām tikai pareizi uzvesties riskantās situācijās,” saka žurnāliste un diskusijas vadītāja Daina Jāņkalne.
Lai pilsētā izveidotu HIV profilakses centru, ir iespējams piesaistīt projektu finansējumu. Tomēr jāapzinās, ka centra uzturēšanā smagākā nasta jānes pašvaldībai, jo valsts sedz tikai 15 procentus izmaksu. Pašvaldībai ir jādod telpas, jāsedz komunālās izmaksas, jāmaksā algas centrā strādājošajiem. Centra izveide izmaksā apmēram no 7000 līdz 64 000 tūkstošiem latu, tas atkarīgs no izstrādātās programmas.
