Latvijai svētkos
Latvija, ar katru gadu varenāka esi,
Savus panākumus citām valstīm nesi.
Tev pāri pūtuši ilgus gadus bargi vēji,
Tā visu ļaunumu atvairīt tu spēji.
Tevī saulīte spīd it kā spožāk,
Arī ļaudis darbus veic daudz možāk,
Plauksti latvju tautai par lielu
prieku,
Ikviena dzīvē nesot savas veltes sieku.
Kara gadi lielu postu nesa tevī,
Visu izcieti un spēkus krāji sevī.
Tagad, kopsolī mēs visi ejot,
Atceramies, prieka as’ras lejot.
Mēs, ļaudis, lielus darbus veiksim,
Atzīmējot jubileju, tevi sveiksim.
Plauksti, Latvija, ik dienu,
Laimīgākus darot mūs ikvienu.
Latvijas jūra
Vējš šūpo jūras staltās priedes,
Starp Lielupi un jūru vijas sliedes.
Uz perona daudz ļaužu gaida,
Viens otru uzrunā un smaida.
Tie atpūtušies brauc uz mājām,
Dažs klejojis gar jūru kājām.
Ir cilvēki, kam galvā doma viena,
Nav daļas tiem, kā šeit aizrit diena.
Var lauzt, plēst un dabu postīt,
Pat neatliek laika gaisu ostīt.
Izguļ, kājām mīda kāpās sētas priedes,
Smērējot uz miesas saules
iedeguma ziedes.
Šiem cilvēkiem nav vietas jūrā šajā,
Kas atstāj bēdas postu tajā.
Atstāt paaudzēm tie nevēlas neko,
Dabas labā nav darījuši it neko.
