Mūsdienās jaunieši lielākoties tomēr izvēlas doties prom no laukiem, meklējot labākas darba iespējas, karjeras izaugsmi un lielāku peļņu lielpilsētās vai ārzemēs. Ļoti reti laukos var sastapt lauku darbus mīlošus jauniešus. Arī 22 gadus vecais Sergejs Karamiševs, kurš dzīvo un strādā Beļavas pagastā, atzīst, ka nav daudz jauniešu, kuri paliek laukos, lai tur dzīvotu un strādātu. “Laukos ir problēma ar darba samaksu, un, lai laukos nopelnītu, ir jāpierāda, ka tu vari izdarīt darbu labi un kvalitatīvi,” uzskata Sergejs.
Laimi dodas meklēt uz ārzemēm
Puisis jau no 13 gadu vecuma sācis darboties ar tehniku un sapratis, ka tas viņam patīk, bet atrast labu darbu bija problemātiski, tāpēc 18 gadu vecumā Sergejs nolēma doties laimi meklēt uz Angliju.
“Domāju, ka tur būs tā īstā vieta, kur būs labs darbs un peļņa. Bet pusgada laikā, kuru pavadīju Anglijā, sapratu, ka ir jādodas atpakaļ uz Latviju un jāmeklē iespējas strādāt savā dzimtajā zemē. Atgriežoties Latvijā, man piedāvāja darbu lielā pilsētā. Es izmēģināju, bet sapratu, ka tas tomēr nav domāts man. Mani nemaz nevilina lielas pilsētas un darbs birojā,” atzīst Sergejs.
Viņš stāsta, ka nu jau pāris gadus strādā lauku darbus ar prieku un no visas sirds. Tagad kopā vēl ar vienu puisi Sergejs nomā zemi un sēj graudus. Tā mēs cīnāmies, kaut gan ar graudiem tagad neko nevar zināt. Man ir nepieciešams fizisks darbs, tāpēc man nav grūti strādāt laukos, arī nopelnīt šobrīd es varu labi. Domājot par nākotni, varu teikt, ka man ir dažādi plāni, piemēram, uzcelt savu servisu, bet laukus atstāt netaisos. Daba, klusums, miers, kas valda tikai laukos, man patīk.
Sekoju līdzi arī politiskajiem procesiem valstī, un mani visvairāk uztrauc tas, kas nākotnē notiks ar zemniekiem un kas vispār notiks ar laukiem. Vai būs vērts veltīt savu dzīvi laukiem vai tomēr jāiet uz pilsētu, bet es ļoti ceru, ka nepienāks tāds laiks, kad laukos vairs nebūs ko darīt. Nebūs taču tā, ka graudus neiepirks un maizi neēdīs,” optimistiski spriež Sergejs.
Ir svarīgi būt neatkarīgam
Par Sergeju var teikt, ka lauku darbi viņam “kaulus nelauž”. Un tas nekas, ja kādreiz arī gadoties strādāt pat 24 stundas no vietas. Ja kāds domā, ka lauku cilvēki neredz tālāk par savu tīrumu robežām un viņiem neatliek laika atpūsties, tad viņš šaubās. Puisis atzīst, ka brīvā laika ir pietiekami, lai pasportotu, pasēdētu ar draugiem kafejnīcā, pārrunājot dzīvi un kaļot nākotnes plānus, vai arī dotos ciemos uz Liepāju, kur dzīvo draudzene.
Sergejam ir ļoti svarīgi, lai viņš būtu neatkarīgs. “Galvenais, lai pats sevi vari uzturēt un normāli dzīvot, lai nav tā, ka “jāvelk knapi gali kopā” un jāskaita melnās kapeikas. Savā zemē man gribas tādu dzīvi, lai es varu nopelnīt un pēc tam nopirkt to, ko man kārojas. Šobrīd es to varu atļauties un varu normāli dzīvot, man nav materiālu grūtību. Vēlētos, lai tā būtu arī priekšdienās,” saka Sergejs.
