Latvijas Centrālā statistikas pārvalde izdevusi statistisko datu krājumu “Demogrāfija 2008”. Krājumā ietverta plaša informācija par demogrāfisko situāciju valstī, rajonos, kā arī publicēti starptautiski salīdzinājumi. Kādi tad esam, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, demogrāfiskā aspektā?
Lai gan Latvijā šāgada sākumā bija tikai 2,27 miljoni iedzīvotāju, tomēr mūsu valsts nav vismazākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Maltā bija 0,41 miljons iedzīvotāju, Luksemburgā – 0,48, Kiprā – 0,79, Igaunijā – 1,34 un Slovēnijā – 2,02 miljoni cilvēku. Iedzīvotāju skaita ziņā vislielākā bija Vācija, kur dzīvoja 82,22 miljoni iedzīvotāju, Francija – 63,75, Lielbritānija – 61,18 un Itālija – 59,62 miljoni cilvēku. Teritoriāli lielākās bija Francija, Spānija un Zviedrija.
Vismazāk apdzīvota bija Somija – 16 iedzīvotāji uz 1 kvadrātkilometru, tad Zviedrija – 20 un Igaunija – 30. Latvijā vidēji uz 1 kvadrātkilometru dzīvoja 35 iedzīvotāji.
Kopumā 2007.gadā iedzīvotāju skaits Eiropas Savienībā palielinājās, bet vairākās valstīs, tostarp Latvijā, samazinājās. Iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā galvenokārt ietekmējusi iedzīvotāju dabiskā kustība. 2007.gadā Latvijā bija augstākā dzimstība pēdējos 13 gados un pasaulē nāca 23,3 tūkstoši bērnu. Tomēr mirstības līmenis pēdējos 3 gados ir palicis nemainīgs: aptuveni 33 tūkstoši mirušo katru gadu, un līdz ar to dabiskais pieaugums Latvijā bija negatīvs. Šī negatīvā saldo rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,43 procentiem, tas ir otrais negatīvākais rādītājs pēc Bulgārijas. Latvijā joprojām ir augstākais mirstības rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm – 14,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem.
Lai gan absolūtā izteiksmē starpvalstu emigrācijas un migrācijas saldo Latvijā bija neliels, tomēr procentuālais iedzīvotāju skaita samazinājums migrācijas rezultātā bija trešais lielākais aiz Lietuvas un Polijas.
Sakarā ar zemo dzimstību Latvijā ir procentuāli maz bērnu un pusaudžu 0 – 14 gadu vecumā.
71 bērns no 100 Eiropas Savienībā dzimis laulībā. Tajā pašā laikā Latvijā laulībā dzimuši 57 procenti bērnu. Visvairāk laulībā dzimušo bērnu ir Grieķijā (95 %), Kiprā, Itālijā un Polijā. Demogrāfisko situāciju raksturojošs rezultatīvs rādītājs ir vidējais paredzamais mūža ilgums. Eiropas Savienībā vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot zēnam ir 75,2 gadi, meitenei 81,5 gadi. Tajā pašā laikā zēnam Latvijā – 65,8 gadi, tas ir īsākais vidējais paredzamais mūža ilgums pēc Lietuvas (65,3 gadi), bet meitenēm – 76,5 gadi.
